Operāciju zālē strādājošo māsu savainošanās ar asiem priekšmetiem biežums un ziņošana par savainošanās traumu gadījumiem

Abstract

Savainošanās ar asiem priekšmetiem faktiskā un iespējamā ietekme uz organizāciju un indivīdiem ir ļoti liela. Operāciju zālē strādājošās māsas ikdienā strādā ar asiem priekšmetiem, tāpēc ir pakļautas lielam riskam savainoties ar tiem. Dažādos pētījumos veselības aprūpē strādājošo darbinieku savainošanās biežums gadā variē no 20% līdz 59%. Esošie ziņojumi par negadījumiem darba vietā, savainojoties ar asiem priekšmetiem, ir daudz mazāki par reālajiem. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot operāciju zālē strādājošo māsu savainošanās ar asiem priekšmetiem biežumu un izanalizēt nelaimes gadījumu ziņojumus, novērtēt savainošanās iemeslus un faktorus. Literatūras apskatā apkopota informācija par māsu savainošanās biežumu operāciju zālē, veicamajiem pasākumiem pēc savainošanās, sekām, ziņošanu, riska mazināšanu un drošajām inženierijas ierīcēm. Izmantojot pētījuma instrumentu aptaujas anketu, tika aptaujātas 105 māsas, kuras strādā operāciju zālēs X slimnīcā, kā arī ar izveidoto protokolu analizēti X slimnīcas nelaimes gadījumu ziņojumi, kas saistās ar māsu savainošanos ar asiem priekšmetiem operāciju zālēs. Tika secināts, ka lielākā daļa māsu, strādājot operāciju zālē, ir savainojušās ar asiem priekšmetiem, tomēr par to neziņo. Neziņošanas iemesli bija laika trūkums, pārliecība, ka pacients ne ar ko neslimo, aizņemtība un neziņa, kas jādara. Visvairāk savainošanās konstatēta ar šļirces adatām un šūšanas adatām. Tika noskaidrots, ka risks anestēzijas māsām savainoties ir par 22,8% lielāks kā operāciju māsām. Operāciju zālē strādājošo māsu savainošanos vairāk ietekmēja darba organizatoriskie faktori. Maģistra darbs sastāv no 53 lappusēm, 6 pielikumiem, 18 attēliem, 53 literatūras avotiem.

The actual and potential impact of sharp injuries on organisation and individuals is very large. Nurses working in the operation room are working with sharp objects every day, so they are at high risk of being injured. In various studies, the annual rate of needlestick and sharp injuries of health care workers varies from 20% to 59%. Existing reports of workplace accidents when injured by sharp objects are fewer than the real ones. The aim of the study is to identify the frequency of sharp injuries to nurses working in operation room and to analyse accident reports, assess the causes and factors of injury. An overview of the literature summarises the frequency of nurses injured in the operation room, the measures to be taken after injury, effects, reporting, risk minimisation and safe engineering devices. Using a study tool - a questionnaire, 105 nurses working in operation room at the hospital X were analysed. Based on the formed protocol, the hospital X accident reports which involve injured nurses with sharp objects in operation room were analysed. It was concluded that the majority of nurses were injured by sharp objects, but did not report them. The reasons for not reporting were a lack of time, a conviction that the patient is not sick with anything, busyness and uncertainty what needs to be done. Most of the injuries have been found with syringe and sewing needles. The risk to anaesthetics nurses to injure was found to be 22,8% higher than for operation nurses. Injuries to nurses working in the operation room were more affected by organisational factors at work. Thesis consists of 53 pages, 6 attachments, 18 images, 53 references.