Ķīnas Tautas Republikas intereses un ietekmes instrumenti Serbijā un Melnkalnē Eiropas Savienības integrācijas kontekstā

Abstract

Paplašināšanās ir viens no visveiksmīgāk pielietotajiem Eiropas Savienības (ES) ārpolitikas instrumentiem ar, kura palīdzību ES veicina tās ekonomikas un drošības intereses organizācijas perifērijā. Taču, lai gan, patlaban, piecas Eiropas valstis ieguvušas ES kandidātvalsts statusu, tikai Serbijai un Melnkalnei Eiropas Komisija paredz perspektīvu pievienoties, šai organizācijai līdz 2025. gadam. Šis mērķis ir ambiciozs, īpaši laikā, kad Belgradā un Podgoricā savas nacionālās intereses virza reģionam vēsturiski netradicionāls aktors – Ķīnas Tautas Republika (ĶTR). Pekinas ekonomiskā sadarbība ar Serbiju un Melnkalni veicina sāncensību starp ĶTR un ES. Tādēļ šī darba tēma ir “Ķīnas Tautas Republikas intereses un ietekmes instrumenti Serbijā un Melnkalnē Eiropas Savienības integrācijas kontekstā”. Pētījuma mērķis ir izvērtēt Ķīnas ietekmi uz Serbijas un Melnkalnes integrāciju ES kopš 2012. gada, kad izveidots 16+1 formāts. Šajā darbā autore tiecās atbildēt uz izvirzīto hipotēzi, ka Ķīnas Tautas Republikas ekonomiskā sadarbība ar Serbiju un Melnkalni kavē šo valstu vēlmi integrēties Eiropas Savienībā. Lai atbildētu uz šo hipotēzi pirmajā darba nodaļā izpētītas klasiskā reālisma skolas teorētiskās nostādnes, kā arī šaurāk analizēti koncepti, kā nacionālās intereses un ietekmes instrumenti, izvēlētās starptautisko attiecību teorijas ietvaros. Tikmēr otrā nodaļa atvēlēta ES paplašināšanās politikai, īpašu uzmanību pievēršot Serbijas un Melnkalnes ES integrācijas situācijai. Taču trešajā nodaļā analizētas Pekinas intereses un pielietotie ietekmes instrumenti Belgradā un Podgoricā. Darba gaitā secināts, ka Serbijas un Melnkalnes vēlme integrēties ES balstīta uz ekonomiskiem apsvērumiem, jo lielākā motivācija pakļauties politiskajiem un ekonomiskajiem nosacījumiem novērojama laikā, kad ES piedāvājusi ekonomiskus stimulus. Šo Rietumbalkānu reģiona valstu ekonomisko attīstību kavē vāja infrastruktūra un investīciju trūkums, kā arī augsts korupcijas līmenis, tiesiskuma, mediju brīvību un etnisko minoritāšu tiesību neievērošana. Rezultātā Ķīnas piedāvātais attīstības modelis kļūst īpaši pievilcīgs šajās valstīs, par kurām ES nav izrādījusi padziļinātu interesi starp 2003. un 2018. gadu. Ķīnas pielietotie ekonomikas un kultūras diplomātijas ietekmes instrumenti ir ilgtermiņa ieguldījums Serbijā un Melnkalnē, kas ierobežo Briseles interešu realizēšanu un vājina, tās tradicionālo ekonomiskās ietekmes sfēru.

Enlargement is one of the most successfully applied European Union (EU) foreign policy instruments which the organization uses to promote economic and security interests in its periphery. Even though currently five European countries have obtained EU candidate country status, the European Commission has declared that only Serbia and Montenegro have a perspective to join the organization by 2025. However, this objective seems particularly ambitious in times when China, a non-traditional actor thus far, is promoting its national interests in Belgrade and Podgorica. Beijing’s economic cooperation with Serbia and Montenegro is promoting competition between China and the EU. Therefore, this thesis aims to illustrate and analyze “the interests and instruments of influence of People’s Republic of China in Serbia and Montenegro in the context of the European Union integration”. The main objective of this research is to evaluate China’s influence on Serbia’s and Montenegro’s integration into the EU since 2012, when the 16+1 format was established. In this research, the author aims to provide an answer to the hypothesis that the People’s Republic of China’s economic cooperation with Serbia and Montenegro is hindering the willingness of these countries to integrate in the European Union. In the first chapter, the author illustrates the theoretical framework of classical realism. The research then narrows down to the analysis of the concepts of national interests and tools of influence within the chosen international relations theory. The second chapter focuses on the EU enlargement policy, and notably on the status of Serbia’s and Montenegro’s progress of the EU integration. However, in the third chapter, the author provides an in-depth analysis of Beijing’s interests and applied tools of influence in Belgrade and Podgorica. The thesis concludes that Serbia’s and Montenegro’s willingness to integrate within the EU is based on economic considerations. The greatest motivation to comply with political and economic conditionality is observed when the EU has offered economic stimuli. The economic development of these countries is being hindered by weak infrastructure, lack of investments, corruption, rule of law and limited freedom of press and ethnic minority rights. Subsequently, they find China’s development model appealing, especially since the EU did not express interest in the region between 2003-2018. However, China’s applied economic and cultural diplomacy influencing tools are long-term investments in Belgrade and Podgorica. Furthermore, they limit Brussel’s ability to pursue and achieve its interests and weaken Brussels’ traditional sphere of influence.