E-rezidentūra kā ES pilsonības principa nākotne: Igaunijas gadījums

Abstract

Maģistra darba tēma ir “E-rezidentūra kā Eiropas Savienības pilsonības principa nākotne: Igaunijas gadījums”. Maģistra darbam ir izvirzīts mērķis – izpētīt elektroniskās rezidences problēmu, izskatīt ES pilsonības institūtu, izvērtēt, vai Igaunijas ieviestais E-rezudentūras piemērs var kļūt par Eiropas Savienības pilsonības principa sastāvdaļu.

Darba struktūru veido trīs nodaļas, un tā pamatu veido Igaunijas un Eiropas Savienības normatīvie akti, apkopota empīriskā bāze, skaidroti dažādi būtiski jēdzieni.

Maģistra darba secinājumu daļā (kopsavilkums) ir rezumētas 9 kopsavilkuma tēzes: Maģistra darbā tika izmantota neofunkcionālisma teorija, kas ir būvēta uz pārpildes (spillover) koncepcijas, kas integrācija pakāpeniski izplatās no vienas sfēras uz otru. Darba izmantotās Eiropeizācijas koncepta augšupējošas pieejas ietvaros. Darbā tika pētīts Igaunijas pilsonības institūts un ES pilsonības institūts. Igaunija aktīvi virza uz ES līmeni digitālo tiesību jautājumus – tiesības uz internetu, tiesības uz brīvu datu pārvietojumu, un vienotu digitālo piekļuvi valsts pakalpojumiem. E-rezidentūra ir dokumentāri nostiprināta, ar likumu regulējama saikne starp indivīdu un valsti, kura izsniegusi elektronisko rezidentūru. Igaunijas E-rezidentūras programmas rašanās bija likumsakarīga. Valsts pakalpojumu sniegšana ārzemniekiem, radīja nepieciešamību ieviest tiesisko pamatojumu, kura rezultātā tika izveidots E-rezidenta statuss. E-rezidentūras programma tika izveidota 2014. gadā, lai nodrošinātu ārzemniekiem drošu pieeju Igaunijas valsts elektroniskajiem pakalpojumiem. Programma ļauj ārzemniekiem izmantot tādas pašas priekšrocības, kādas ir pieejamas šīs valsts iedzīvotājiem. E-rezidentūrai ir noteikts mērķis - veicināt ekonomikas, zinātnes, izglītības, kultūras attīstību, nodrošinot piekļuvi e-pakalpojumiem ar Igaunijas digitālo dokumentu. Šodienas ārkārtas situācija pasaulē, līdz ar COVID-19 pandēmijas izraisīto krīzi , tikai aktualizē un pastiprina tehniskā progresa nozīmīgumu.

The topic of the master's thesis is “E-residency as the future of EU citizenship: the case of Estonia”. The aim of the master's thesis is to study the problem of electronic residence, to study the institution of EU citizenship, to estimate whether the example of E-ID introduced by Estonia can become a part of the principle of citizenship of the European Union. The structure of the work consists of three chapters, and it is based on Estonian and European Union normative acts, summarized empirical basis, explained various important concepts. The part of the master's conclusion (summary) is summarized in 9 theses: The master's thesis used the theory of neofunctionalism, which is built on the concept of spillover, when cooperation processes gradually spread from one sphere to another. The work used in the framework of the bottom-up approach of the concept of Europeanization. The Institute of Estonian Citizenship and the Institute of EU Citizenship were studied. Estonia is actively uploading digital rights issues to the EU level - the right to the Internet, the right to free data transfer, and equal digital access to public services. E-residency is a documented, legally regulated connection between an individual and the country that issued the electronic residency. The emergence of the Estonian e-residency program was predictable. The provision of public services to foreigners created the need to introduce a legal basis, which resulted in the creation of E-resident status. The e-residency program was established in 2014 to provide secure access to Estonian state electronic services for foreigners. The program allows foreigners to have the same benefits as available to citizens of this country. The purpose of e-residency is to promote economic, scientific, educational, and cultural development by providing access to e-services with an Estonian digital document. The current global situation, with the global crisis caused by the COVID-19 pandemic, stimulates, and reinforces technical progress.