Akūta hematogēna osteomielīta klīniskais raksturojums Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā stacionētiem pacientie 5 gadu periodā

Abstract

Aktualitāte: Akūtu hematogēnu osteomielītu (AHO) izraisa bakteriēmija. Ja netiek pielietota pareiza ārstēšana vai AHO tiek diagnosticēts vēlīni, slimība var progresēt sepsē un pat beigties letāli. Tomēr AHO diagnostika ne vienmēr ir vienkārša. Rentgenizmeklējumi agrīni neuzrāda patoloģiskas izmaiņas. Pēdējos gados ir mainījušies arī uzskati par AHO terapiju: mazinājies intravenozo antibiotiku lietošanas ilgums, kā arī mainījusies ķirurģiskās ārstēšanas loma osteomielīta terapijā. Mērķis: Epidemioloģisko parametru, diagnostikas iespēju un ārstēšanas taktiku analīze bērniem ar AHO, kas stacionēti Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS). Materiāli un metodes: Retrospektīvs aprakstošs pētījums. Iekļauti pacienti, kas jaunāki par 18 gadiem un uzņemti BKUS no 2014. līdz 2018. gadam ar izrakstīšanās diagnozi AHO (diagnozes kods M86.1 pēc SSK-10). Tika analizēts hospitalizācijas ilgums, pacienta dzimums un vecums, skartais kauls un slimības izraisītājs, dažādas atēldiagnoztikas metodes un ārstēšanas rezultāti. Statistiskā analīze tika veikta ar SPSS 23.0. Rezultāti: Pētījumā tika iekļauti 125 pacienti. 66% no viņiem bija zēni. Lielākā daļa pacientu bija vecāki par 5 gadiem (69%). Palielināts CRO uzņemšanas brīdī bija 95% bērnu, taču tas statistiski nozīmīgi nekorelēja ar hospitalizācijas laiku (Spearman korelācijas tests, p = 0,16). AHO ierosinātājs netika identificēts 28% gadījumu. Asins uzsējums tika veikts 66% gadījumu, no tiem tikai 43% pozitīvi. Uzsējums no infekcijas vietas tika paņemts 70% gadījumu, no tiem 93% pozitīvi. Gadījumos, kad mikrobioloģiskais ierosinātājs tika noteikts (pozitīva asins kultūra vai pozitīvs uzsējums no operācijas lauka)- 82% tas bija Staphylococcus aureus. Visbiežāk skartās vietas bija augšstilba kauls (24%), lielais lielakauls (18%). Rentgenizmeklējums tika veikts 58%, no tiem tikai 11% gadījumu tika vizualizēts AHO. MRI tika veikts 60% gadījumu, lielākajā daļā bija pozitīvi (91%). Ķirurģiska ārstēšana tika pielietota 74% gadījumu. Mediānais ķirurģiski ārstēto pacientu hospitalizācijas laiks bija 15 dienas, bet konservatīvi ārstēto pacientu - 14 dienas. Vidējais antibakteriālās terapijas ilgums bija 28 dienas (no 15 līdz 55 dienām). Intravenoza antibakteriālā terapija tika nozīmēta vidēji 14 dienas. Vairumā gadījumu intravenozai antibakteriālai terapijai tika izmantots oksacilīns (66%). Perorālai antibakteriālai terapijai visbiežāk tika pielietots cefuroksīms (39%) un klindamicīns (38%). Secinājumi: MRI augsti sensitīva metode AHO diagnostikā, un tā joprojām ir agrīnās diagnostikas zelta standarts. AHO ārstēšana joprojām balstās uz ilgstošu antibakteriālo terapiju. CRO līmenis uzņemšanas brīdī nekorelē ar hospitalizācijas laiku.

Background: AHO is caused by bacteraemia and can progress into sepsis and even lead to lethal outcome if untreated or misdiagnosed. Diagnosis of AHO can be quite challenging. Early radiographic imaging may show no pathological changes. Therapy of AHO in children has improved recently, mainly in terms of reduced need for surgical intervention and shorter intravenous antibiotic usage. Aim: The aim of the study was analysis of epidemiological parameters, diagnosis and treatment outcomes of paediatric population admitted to University Children’s Hospital due to AHO. Methods: This retrospective descriptive study included patients under 18 years of age admitted at the University Children’s Hospital from 2014 to 2018 due to AHO (diagnosis code M86.1 according to ICD-10). Duration of hospitalization, patient gender and age, affected bone and causative agent, imaging findings and treatment outcomes were analysed. Statistical analysis was performed with SPSS 23.0. Results: Study included 125 patients. 66% of them were boys. Majority of patients were older than 5 years (69%). CRP was increased in 95% (n = 119) of children at the time of admission. CRP levels at admission did not show a statistically significant correlation with hospitalization time (Spearman correlation test, p = 0.16). Causative microbiological agent remained undiscovered in 28% of cases. Blood cultures were performed in 66% of cases, only 43% of them were positive. Culture from the site of infection was taken in 70% of cases, 93% of them were positive. In 82% of all identified cases (positive blood culture or positive culture from surgical site) infectious agent was Staphylococcus aureus. Femur (24%), tibia (18%) were the most commonly affected sites. X-ray was performed in 58% of cases - only 11% suspected AHO, MRI was performed in 60% of cases, most of them positive (91%). Surgical intervention was used as part of the treatment in 74% of cases. The median hospitalization time for surgically treated patients was 15 days and for conservatively treated patients 14 days. The median duration of total antimicrobial therapy was 28 days (from 15 to 55 days). Intravenous antibacterial therapy was administered for mean period of 14 days. Intravenous antibacterial therapy was performed with oxacillin in most of the cases (66%). Cefuroxime (39 %) and Clindamycin (38%) were commonly used for peroral treatment. Conclusions: MRI showed high sensitivity in AHO patients and remains the golden standard for early diagnosis. Treatment of AHO is still based on prolonged antibacterial therapy. CRP level at time of admission doesn`t correlate with hospitalization time.