Villebranda slimība Latvijā bērnu populācijā - epidemioloģiskie, klīniskie un diagnostiskie aspekti

Abstract

Ievads. Villebranda slimība ir visbiežāk sastopamais asins recēšanas traucējumu iemesls, tās pamatā ir ģenētiski pārmantoti vai retos gadījumos – iegūti - von Villebranda faktora (vVF) koncentrācijas, uzbūves vai funkcijas defekti. Literatūras avotos tiek minēts, ka tā skar 1% populācijas, tomēr tikai aptuveni 10% no tiem slimība ir diagnosticēta simptomātiskās klīniskās ainas dēļ. Villebranda slimības klasifikācijā izšķir 1. apakštipu (kvantitatīvs samazinājums), 2. apakštipu (funkcionāls defekts) un 3. apakštipu (pilnīgs vVF trūkums). 2. apakštipu, atkarībā no traucējumu veida, iedala sīkāk: 2A, 2B, 2M un 2N. Apakštipu klasificēšana praksē ir noderīga ne vien slimības smaguma pakāpes izvērtēšanai, bet arī atšķirīgajai pieejai slimības ārstēšanā. Tipu diferencēšana visprecīzāk izdarāma ar multimēru analīzes palīdzību, 2. tipa apakštipu izšķiršana bez tās vispār nav iespējama. Pētījuma uzsākšanas laikā šādu analīzi Latvijā esošās laboratorijas nepiedāvā. Darba mērķis. Noskaidrot von Villebranda slimības reģionālo izplatību, klīniskās ainas īpatnības un diagnostikas iespējas Latvijā bērnu populācijā. Materiāli un metodes. Retrospektīvi aprakstošs pētījums - veikta BKUS medicīniskajos dokumentos (ambulatorajās kartēs un stacionāra vēsturēs) pieejamo datu retrospektīva analīze, kā arī iegūto datu statistiskā apstrāde. Pacientu kopā tika analizēti: pacientu dzimumu, vecumu, ģimenes anamnēzi, dzīvesvietu, asiņošanas veidu, laboratoriskos rādītājus (vWF:RCo, vWF:Ag, FVIII:C, trombocītu skaits), kā arī oktostīma proves rezultātus un saņemto ārstēšanu. Tika aprēķināta vWF aktivitātes un vWF antigēna attiecību, lai noskaidrotu pacientu daudzumu, kuriem būtu nepieciešama vWF multimēru analīze. Datu statistiskā apstrāde un analīze ir veikta, izmantojot programmu MS Excel 2013 un IBM SPSS Statistics 24. versiju. Rezultāti. No 2019. gada novembra līdz 2020. gada martam ir izpētītas un analizētas četrdesmit astoņu pacientu ambulatorās kartes un stacionāra vēstures ar diagnozi D68.0 – Villebranda slimība (pēc SSK-10 klasifikācijas). Vidējais vecums Villebranda slimības diagnosticēšanas brīdī bija 8,1±7,9 gadi. Pacientu kopā bija 26 vīrieši (54%) un 22 sievietes (46%). No kopējā pacientu skaita 16 pacientiem (35,4%) dzīvesvieta ir Rīga, 12 pacienti (25%) dzīvo Valmieras rajonā, 5 pacienti (10,4%) – Rīgas rajonā, Daugavpils un Valkas rajonos - katrā 3 pacienti (6,3%), Limbažu un Jelgavas rajonos - katrā 2 pacienti (4,2%), Jūrmalas, Talsu, Rēzeknes un Cēsu rajonos - katrā 1 pacients (2,1%). 21 pacientam (44%) bija gan ādas un gļotādu asiņošanas epizodes, gan epistakse; 15 pacientiem (31%) – tikai epistakse, 4 pacientiem (8%) gan ādas un gļotādu asiņošanas epizodes, gan epistakse, gan gastrointestināla asiņošana, 3 pacientiem (6%) – ādas un gļotādu asiņošana, katram asiņošanas veids 1 pacientam (2%): epistakse + ādas un gļotādu asiņošana + intracerebrālas hematomas; epistakse + menorāģijas; epistakse + gastrointestināla asiņošana; menorāģijas + ādas un gļotādu asi

Objectives. Von Willebrand disease (VWD) is the most commonly inherited bleeding disorder, yet its diagnostic and management remains challenging. VWD has three subtypes: a VWF:RCo/VWF:Ag ratio >0.7 indicates type 1, <0.7 type 2, but type 3 has a virtually absent von Willebrand factor (VWF). Classification of VWD is important for the evaluation of the disease severity and choosing the appropriate treatment. Identifying variants of type 2 VWD is impossible without VVF multimer analysis, which is still not available in Latvia. Differentiating between subtypes is done with a desmopressin therapeutical trial; however, it can induce severe thrombocytopenia in patients with subtype 2B. This study aims to gather epidemiological and clinical characteristics and diagnostical approach of pediatric VWD patients in Latvia and to define VWD patient group who would benefit from the multimer analysis. Materials and methods. A retrospective descriptive study included pediatric patients with confirmed VWD who were diagnosed in Children’s Clinical University Hospital. All data were collected from both electronic medical records and outpatient medical reports. Epidemiological data, clinical charasterictics, laboratory results and treatment variables were analyzed using SPSS. Results. From November 2019 till March 2020 a total of 48 patients were included in the study with diagnosed von Willebrand disease. Mean age at the time of diagnosis was 8,1±7,9 years. 22 (46%) were female and 26 (54%) were male. Epidemiological distribution of Latvian pediatric patients with von Villebrand disease was the following: 16 patients (35,4%) were from Riga, 12 patients (25%) – from the district of Valmiera, 5 patients (10,4%) – from the district of Riga, 3 patients (6,3%) were both from the districts of Daugavpils and Valka, 2 patients (4,2%) – both from the districts of Limbaži and Jelgava, 1 patient (2,1%) – from Jūrmala and the districts of Talsi, Rēzekne, and Cēsis. 21 patient (44%) had both epistaxis and mucocutaneous bleeding, 15 patients (31%) – only epistaxis, 4 patients (8%) had mucocutaneous bleeding and epistaxis, and GI bleeding, 3 patients (6%) – only mucocutaneous bleeding, bleeding patterns with 1 patient (2%) were epistaxis + mucocutaneous bleeding + ICH; epistaxis + menorrhagias; epistaxis + GI bleeding; mucocutaneous bleeding + menorrhagias; isolated menorrhagias. A VWF:RCo/VWF:Ag ratio was calculated for 34 patients, it was <0.7 in 17 patients (50%). Of them, therapeutical trial with desmopressin was made in 8 cases (47.1%), it had a good response in 6 patients (75%), 1 patient was unresponsive to treatment and 1 patient had a slight rise in VWD factors. 25 patients (52%) are treated with DDAVP + Tranexamic acid, 16 patients (33%) – only DDAVP, 3 patients (6%) – only Tranexamic acid, 2 patients (4%) – Tranexamic acid + FVIII plasma concentrate, 1 patient (2%) – vWF + FVIII plasma concentrate, 1 patient (2%) – DDAVP + Tranexamic acid + FVIII concentrate. Conclusi