Priekšlaicīgi dzimuša bērna zīdīšana: iespēja un izaicinājums

Abstract

Ievads. Krūts pienam ir liela nozīme priekšlaikus dzimušo bērnu attīstībā, bet zīdīšanās laikā viņi sastopas ar vairākiem šķēršļiem. Šī pētījuma mērķis bija izpētīt zīdīšanas izplatību priekšlaicīgi dzimušiem bērniem un pārbaudīt faktorus, ar kuriem var saskarties mātes kad sāk barot pie krūts, un to ietekme uz rezultātu. Metodes. Sievietes (N = 79) ar priekšlaicīgi dzimušiem bērniem (N = 84) tika intervētas dinamiskās novērošanas programmas ietvaros sešu mēnešu laikā 2018. gadā, izmantojot oriģinālo pētījumu protokolu. Rezultāti. 61,9% zīdaiņu tika baroti ar krūti, bet 38,1% netika. Zīdīto bērnu grupā mediānais dzimšanas svars bija 1730 g, mediānais barošanas ilgums ar nazogastrālo zondi bija 21 diena. Mediānais vecums kad bērnu sāka barot pie krūts 33 dienas. Vēlāk tikai 40,4% māšu joprojām baroja ar krūti. Tika konstatēta saistība starp zīdīšanu un mātes pārliecību grūtniecības laikā ka viņa baros bērnu ar krūti (P <0,05). 98% māšu, kuras sāka zīdīšanu, grūtniecības laikā bija pārliecinātas, ka baros bērnu ar krūti. 54,2% sieviešu, kuras sāka zīdīt kā panākumus pieminēja medicīniskā personāla apmācības, ģimenes atbalstu - 29,2%. Mediānais dzimšanas svars grupā, kas nebija baroti ar krūti, bija 1494 g, mediānais barošanas ilgums ar nazogastrālo zondi bija 21 diena. 50% sieviešu, kas nesāka barot bērnu ar krūti, nebija saņēmušas pietiekami daudz informācija par zīdīšanu, 17,2% grūtniecības laikā nebija pārliecinātas, ka baros ar krūti. 38,7% sieviešu kā neveiksmes norādīja, ka zīdaiņi nespēj zīst, 22,6% domā, ka viņām nav piena. Mātes, kas jaunākas par 32 gadiem, biežāk nebaroja bērnu ar krūti (OR = 0,8, 95% CI 0,33-1,96). Secinājums. Lielākā daļa māšu sāka barot bērnu ar krūti, mazāk nekā puse turpināja vēlāk. Sievietes nesaņēma pietiekami daudz ģimenes atbalsta. Jauns mātes vecums bija saistīts ar zīdīšanas samazināšanos. Mātes ar augstāko izglītību biežāk baroja bērnu ar krūti. Bērnam piedzimstot sevišķi priekšlaicīgi un ļoti priekšlaicīgi bija saistīts ar vismazāko iespēju tikt barotam pie krūts.

Background. For preterm infants breastmilk plays an important role in their development, but they encounter a number of barriers to breastfeeding. The aim of this study was to investigate breastfeeding prevalence in preterm infants and to examine factors that may face mothers when starting to feed at-breast and their impact on the result. Methods. Women (N=79) with preterm infants (N=84) were interviewed within the follow-up program in Latvia during the six-month period in 2018 using the original Study Protocol. Results. 61.9% infants were fed at-breast and 38.1% were not. The median infant birth weight in breastfed group was 1730 g, the median duration of tube feeding 21 days. The median age when started to feed at-breast 33 days. Later only 40.4% infants were still feeding at-breast. A relationship was found between breastfeeding and mother’s confidence during pregnancy that she would breastfeed (P<.05). 98% mothers who began to feed at-breast, during pregnancy were confident that they would breastfeed. 54.2% women who started to breastfeed as success mentioned medical staff training, 29.2% family support. The median birth weight in the non-breastfed group was 1494 g, the median duration of tube feeding 21 days. 50% women who did not begin to breastfeed had not received enough information about breastfeeding, 17.2% during pregnancy were not confident that they would breastfeed. 38.7% women stated infants’ inability to suckle as failure, 22.6% thought they had no milk. Mothers under 32 years were more likely not to breastfeed their infant (OR=0.8, 95% CI 0.33-1.96). Conclusion. Most of mothers began to breastfeed, less than half continued later. Women did not receive enough family support. Young maternal age was associated with decrease in breastfeeding. Mothers with higher education were more likely to breastfeed. Being born extremely preterm and very preterm were associated with the least chance of being breastfed.