Supervīzija Latvijas Evanģēliski Luteriskās baznīcas mācītāju izdegšanas simptomu mazināšanai

Abstract

Mācītāju amats ir sarežģīts, arī ļoti svarīgs un atbildīgs. Stress, ko viņi piedzīvo darbā, iespaido ne tikai pašu mācītāju izdegšanu un aiziešanu no darba, bet arī atstāj iespaidu uz ģimeni un draudzes locekļiem. Ir visai maz pētījumu, kas pētītu unikālo izdegšanas korelātu mācītājiem, tieši šī iemesla dēļ, autors izvēlējās veidot pilotpētījumu par šo tēmu. Pilotpētījumā tika izmantots jaukta tipa paralēlais transformatīvais dizains, ar mērķi izpētīt supervīzijas ietekmi uz mācītāju izdegšanas simptomiem un noskaidrot, kāda ir viņu pieredze pēc supervīzijas. Pētījuma teorētisko bāzi veido jēdzienu „izdegšana darbā” un „supervīzija kā izdegšanas mazināšanas instruments” savstarpējo attiecību teorētiskā apskate, kā arī dažādu teorētisko pieeju, stresa un izdegšanas mazināšanai, izpēte. Pētījuma rezultātā tika noskaidrots, ka visi respondenti, kas tika atlasīti ar Maslačas izdegšanas aptaujas palīdzību, neatkarīgi no viņu vecuma un kalpošanas ilguma, ir pakļauti izdegšanai kalpošanā. Pēc rūpīgas datu izpētes, tālākai pētījuma veikšanai tika izveidota fokusgrupa, kuras sastāvā bija 8 mācītāji ar augstākajiem izdegšanas rādītājiem. Šajai fokusgrupai tika novadītas 10 supervīzijas sesijas. Pēc supervīzijas sesijām tika secināts, ka emocionālā izsīkuma skalā atveseļošanos piedzīvoja visi 8 dalībnieki, savukārt depersonalizācijas skalā - 6 dalībnieki piedzīvoja uzlabojumus, 1 bez izmaiņām un 1 uzrādīja nozīmīgus uzlabojumus, bet neatveseļojās. Personīgo sasniegumu redukcijas skalā - 5 dalībnieki piedzīvoja atveseļošanos, bet 3 uzrādīja nozīmīgus uzlabojumus, bet neatveseļojās. Pamatojoties uz šiem rādītājiem, var secināt, ka supervīzija ir palīdzējusi mazināt izdegšanas simptomus mācītājiem, kuri piedalījās supervīzijas sesijās. Fokusgrupas rezultātā, dalībnieki dalījās par piedzīvoto un iegūto supervīzijas procesā. Mācītāji atklāja, ka supervīzijas rezultātā ir iegūts atbalsts no supervizora un droša vide grupā. Ir uzlabojusies komunikācijas prasme, spēja atpazīt un kontrolēt savas emocijas, ir apgūtas stresu kavējošās metodes un paņēmieni, un attīstītas personīgās un profesionālās kompetences.

The position of pastor is a complex, also very important and responsible. The stress they experience at work affects not only the pastors themselves, but also makes big impact on their family and congregation. It can also lead to serious burnout and feeling that it is necessary to leave the position. A mixed-type parallel transformative design was used in the pilot research to investigate the impact of supervision on pastoral burnout symptoms and their post-supervision experience. The theoretical basis of the research is formed by the theoretical examination of the mutual relations of the concepts “burnout at work” and “supervision as a tool for burnout reduction”, as well as the research of different theoretical approaches to stress and burnout reduction. It was found that all respondents selected through the Maslach burnout survey, regardless of their age and length of service, were exposed to burnout in service. After careful study of the data, a focus group of 8 pastors with the highest burnout rates was formed for further research. 10 supervision sessions were conducted for this focus group. After the supervision sessions, it was concluded that on the scale of emotional exhaustion all 8 participants experienced recovery, while on the scale of depersonalization - 6 participants experienced improvements, 1 without changes and 1 showed significant improvements but did not recover. On the personal achievement reduction scale - 5 participants experienced recovery, but 3 showed significant improvements but did not recover. Based on these indicators, it can be concluded that supervision has helped to reduce burnout symptoms in pastors who participated in supervision sessions. As a result of the focus group, participants shared their experiences and lessons learned from the supervision process. Pastors felt that they have got support from the supervisor and a safe environment in the group. Communication skills have been improved, the ability to recognize and control one's emotions has been improved, stress-relieving methods and techniques have been mastered, and personal and professional competencies have been developed.