Pievienotās vērtības nodokļa maksātāja ļaunprātības pierādīšanas problēmas priekšnodokļa atskaitīšanas lietās

Abstract

PVN pilnvērtīgu iekasēšanu joprojām apdraud priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību ļaunprātīga izmantošana, kas izpaužas kā apzināta faktiski nenotikušu darījumu noformēšana un uzrādīšana PVN deklarācijās nolūkā gūt fiskālas priekšrocības. Šis darbs ir veltīts ļaunprātības pierādīšanai priekšnodokļa atskaitīšanas lietās administratīvā procesa ietvaros. Tas sastāv no 82 lapām. Pētījums apliecina, ka nepastāv izslēdzošs to pierādījumu uzskaitījums, kas jāsavāc, lai izdarītu secinājumu par PVN maksātāja ļaunprātību. Katrā lietā iegūstamo pierādījumu loks ir atkarīgs no tās individuālajiem apstākļiem. Konkrēta veida netiešie pierādījumi, var liecināt gan par PVN maksātāja ļaunprātību, gan par pretējo. Jāuzsver, ka katra netiešā pierādījuma nozīme ļaunprātības pierādīšanā ir atkarīga no tā saderības ar citiem lietā gūtajiem pierādījumiem.

The full and effectivelevy of VAT is still jeopardized by the abuse of the right to deduct input VAT that is used in the deliberate presentation of transactions that have not actually taken place in VAT declaration for the purpose of obtaining a fiscal advantage. This work focuses on provement of abuse in the input VAT deduction cases in the administrative process. It consists of 82 pages. The study confirms that there is no exhaustive list of evidence that should be gathered in order to conclude that a VAT payer is abusive. The range of evidence that should be obtained in every single case depends on its individual circumstances. Certain types of circumstantial evidence may indicate both VAT abuse and the opposite, legal usage. It must be emphasized that the importance of circumstantial evidences in proving an abusive practice depends on its compatibility with other evidence in a case.