Spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums un tā pārkāpuma nozīme kriminālprocesā

Abstract

Spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums ir absolūtas tiesības, tomēr šo tiesību pārkāpumi ir joprojām aktuāli tiesībsargājošo iestāžu, proti, policijas darbā. Darba gaitā autore izpētīja kā šādi policijas darbinieku pārkāpumi izpaužas kriminālprocesā, kā spīdzināšana atšķiras no citām sliktām izturēšanās formām un kā pirmstiesas procesā izdarītie pārkāpumi ietekmē kriminālprocesu turpmākajās stadijās. Rezultātā autore nonāca pie secinājuma, ka spīdzināšanas un pazemošanas aizlieguma pārkāpums ietekmē ne tikai cietušo un rada konkrētas tiesiskās sekas pārkāpuma izdarītajām, bet noved arī pie citu kriminālprocesa pamatprincipu pārkāpumiem un apdraud kriminālprocesu attiecībā uz taisnīgumu un pierādījumu pieļaujamību. Darba nobeigumā autore ir piedāvājusi savus priekšlikumus spīdzināšanas novēršanai kriminālprocesā no policijas darbinieku puses.

The prohibition of torture and humiliation is an absolute right, but violations of these rights remain a matter of concern for law enforcement authorities, namely, police. In the course of the work, the author examined how such violations of police officers take place in criminal proceedings, how torture differs from other bad forms of passage and how pre-trial offences affect criminal proceedings at subsequent stages. As a result, the author came to the conclusion that the violation of the prohibition on torture and humiliation affects not only the victim and has specific legal consequences for the infringement, but also leads to violation of other basic principles of criminal proceedings and threatens criminal proceedings on justice and the admissibility of evidence. In conclusion, the author has proposed her own proposals for the prevention of torture in criminal proceedings from police officers side.