Rehabilitācijas mērķu uzstādīšana un sasniegšana pacientiem pēc unilaterālas apakšējo ekstremitāšu amputācijas pirmreizējas stacionāras pēc-protezēšanas rehabilitācijas laika funkcionēšanas ierobežojumu kontekstā

Abstract

Darba nosaukums: Rehabilitācijas mērķu uzstādīšana un sasniegšana pacientiem pēc unilaterālas apakšējo ekstremitāšu amputācijas pirmreizējas stacionāras pēc-protezēšanas rehabilitācijas laikā funkcionēšanas ierobežojumu kontekstā. Darba mērķis: izpētīt rehabilitācijas mērķu uzstādīšanu un sasniegšanu pacientiem pēc unilaterālas apakšējo ekstremitāšu amputācijas pirmreizējas stacionāras pēc-protezēšanas rehabilitācijas laikā saistībā ar pacientu uzsvērtajiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Pētījuma metodes: pētījuma dizains ir iekļaujoša vairāku gadījumu analīze ar jaukta tipa pieeju. Kā gadījums tika definēts: “rehabilitācijas mērķu uzstādīšana un sasniegšana personām pēc unilaterālas apakšējo ekstremitāšu amputācijas lietojot pirmreizēju protēzi pēc-protezēšanas rehabilitācijas laikā”, konteksts – katras personas individuālie funkcionēšanas ierobežojumi (personas un funkcionālo speciālistu ziņotie), kā analīzes vienības tika uzskatītas iegūtie SFK domēni un GAS skalas dati rehabilitācijas mērķu novērtēšanā. Pētījuma rezultāti: Pētījumā piedalījās četri pētījuma dalībnieki vecumā no 63 līdz 78 gadiem, trīs vīrieši un viena sieviete. Trīs gadījumos ar transfemorālu amputāciju vienā gadījumā ar transtibiālu. Visiem pētījuma dalībniekiem novērojamas ar novecošanos saistītas slimības. Pētījuma rezultāti atklāj, ka rehabilitācijas mērķu uzstādīšanu personām pēc apakšējo ekstremitāšu amputācijas ietekmē un nosaka personu vēlme atsākt staigāšanu ar protēzi, uztverot to kā pamatnepieciešamību citu aktivitāšu atsākšanai. Pārvietošanās laikā izmantoto palīgierīču nozīmi nepieciešams izvērtēt mājas vides kontekstā. Rehabilitācijas mērķu sasniegšanu personām pēc amputācijas ietekmē personas fiziskā sagatavotība, motivācija, kā arī protēzes atbilstība amputācijas stumbra izmēriem un biomehāniskajām gaitas cikla izmaiņām, kas radušās pēc amputācijas. Secinājumi: Uzstādot rehabilitācijas mērķi personas pēc amputācijas uztver staigāšanas aktivitāti, kā primāro nepieciešamību, lai spētu veikt dalības nodarbes. Uzstādot rehabilitācijas mērķi ir nepieciešams izvērtēt pārvietošanās palīgierīču pielietošanu rehabilitācijas laikā indivīda mājas vides faktoru kontekstā. Kā arī rehabilitācijas mērķu uzstādīšanu ietekmē rehabilitācijas mērķu saistošums konkrētajam indivīdam. Rehabilitācijas mērķu sasniegšanu izteikti ietekmē motivācija, amputācijas stumbra apjoma un biomehāniskās izmaiņas gaitas cikla lakā, kas rada nepieciešamību pēc ciešas sadarbības ar tehnisko ortopēdu.

Title: Rehabilitation goals setting and achieving for patients after unilateral lower limb amputation during the first inpatient post-prosthetic rehabilitation in the context of functional limitations. Purpose: to explore the setting and achieving of rehabilitation goals for patients after unilateral lower limb amputation during the first inpatient post-prosthetic rehabilitation in connection with the patients' emphasized functional limitations. Methods: Embedded multiple case study design with a mixed approach. The case was defined as: “rehabilitation goals setting and achieving for patients after unilateral lower limb amputation using a primary prosthesis during post-prosthetic rehabilitation”, context - individual functional limitations of each person (reported by persons and functional specialists), the obtained ICF domains and GAS scale data in the assessment of rehabilitation goals were considered as analysis units. Results: The study included four study participants aged 63 to 78 years, three men and one woman. In three cases with transfemoral amputation in one case with transstibular. All study participants have age-related diseases. The results of the study reveal that the rehabilitation goals setting for patients with lower extremities amputation is influenced by the persons desire to resume walking with a prosthesis, perceiving it as a basic necessity for resumption of other activities. It is important to assess need of assistive devices in the context of the home environment. The achievement of rehabilitation goals for persons after amputation is affected by the person's physical endurance, motivation, as well as the prosthesis fit to amputation stump and biomechanical changes in the gait cycle that have occurred after amputation. Conclusions: When setting the goal of rehabilitation, persons after amputation perceive walking activity as the primary need to be able to perform participation activities. When setting the goal of rehabilitation, it is necessary to evaluate the use of mobility aids during rehabilitation in the context of an individual's home environmental factors. As well as the setting of rehabilitation goals is influenced by the binding of the rehabilitation goals to the specific individual. The achievement of rehabilitation goals is strongly influenced by motivation, amputation stump volume and biomechanical changes in the gait cycle, which creates the need for close cooperation with the prosthetist.