Saistība starp līdzatkarību, stresa pārvarēšanas stratēģijām un uztverto sociālo atbalstu sievietēm partnerattiecībās ar no psihoaktīvām vielām atkarīgu indivīdu

Abstract

Šī pētījuma mērķis ir izpētīt, kāda ir saistība starp līdzatkarības, stresa pārvarēšanas stratēģiju un uztvertā sociālā atbalsta rādītājiem sievietēm partnerattiecībās ar no psihoaktīvām vielām atkarīgu indivīdu. Pētījums veikts pamatojoties uz mūsdienu psiholoģiskajiem resursiem. Lai gan pētījumi par līdzīgām tēmām nav daudz, ir pamats domāt, ka šāda saistība varētu būt, balstoties uz E.Bernsa transaktīvās analīzes ideju par indivīda mijiedarbību ar ārējo pasauli un uzvedības formēšanos, t.sk. uzvedības īpatnībām disfunkcionālās attiecībās ar no psihoaktīvām vielām atkarīgu indivīdu jeb “līdzatkarību”, kas ir kā izveidojusies “programma” indivīdā. Darba ietvaros apskatīta arī stresa pārvarēšanas koncepcija saistībā ar indivīda kognitīviem centieniem tikt galā ar stresa situāciju, t.sk. grūtībām atkarīgo ģimenēs, kā arī sociālo atbalstu kā nozīmīgu resursu stresa pārvarēšanā, atkarībā no indivīda spējas saņemto sociālo atbalstu uztvert par nepieciešamu un vēlamu (piemēram, no ģimenes). Pētījumā piedalījās 31 sieviete vecumā no 25 līdz 64 gadiem (M=42,03; SD = 9,45). Pētījumā tika izmantotas 4 aptaujas – Sociāldemogrāfisko datu aptauja (Lāce, 2019); Spana-Fišera Līdzatkarības skala (adaptāciju latviešu valodā veikusi I. Laizāne, 2003); Daudzdimensionālā uztvertā sociālā atbalsta skala (adaptāciju latviešu valodā veikusi S. Voitkāne, 2001; atkāroti adaptāciju latviešu valodā veikusi S. Voitkāne, S. Miezīte, M. Raščevska, 2005); Stresa pārvarēšanas veidu aptauja (adaptāciju latviešu valodā veica L. Deklava, 2012). Saistību noteikšanai izmantota Spīrmena korelāciju analīze, stresa pārvarēšanas strateģiju rādītāju prognoze veikta ar lineāro regresijas analīzi. Tika konstatēts, ka pastāv statitsiski nozīmīga saistība starp līdzatkarību un uz emocijām orintētu stresa pārvarēšanu un attiecīgi stresa pārvarēšanas veidiem – plānveida problēmrisināšanu, bēgšanu jeb izvairīšanos, atbildības uzņemšanos kā arī starp sociālā atbalsta meklēšanu un uztverto sociālo atbalstu no ģimenes. Netika konstatēta statistiski nozīmīga saistība starp līdzatkarību un uztvertā sociālā atbalsta testa rādītājiem. Veicot aktuālo stresa pārvarēšanas stratēģiju un veidu izpēti, konstatēts, ka biežāk šajā izlasē tika izmantota uz emocijām orientēta stresa pārvarēšana un attiecīgi stresa pārvarēšanas veidi kā sociālā atbalsta meklēšana, pozitīvā pārvērtēšana, plānveida problēmrisināšana un izvairīšanās jeb bēgšana, bet distancēšanās pieletota visretāk.

Termini: līdzatkarība, stresa pārvarēšana, uztvertais sociālais atbalsts, sievietes partnerattiecībās ar no psihoaktīvām vielām atkarīgu indivīdu

This study aim is to explore the relationship between coependency, coping strategies and perceived social support of women in relationship with an individual addicted to psychoactive substances. The study is based on modern psychological resources. Although there is not much research on similar topics, there is a reason to believe that such a connection could be based on the idea of E. Burns transactive analysis of an individual's interaction with the outside world and the formation of behavior, incl. behavioral peculiarities in dysfunctional relationships with a psychoactive substance-dependent individual or “cosependency”, which is how the “program” has developed in the individual. This includes the concept of stress management in relation to an individual's cognitive efforts to cope with a stressful situation, which is also related to difficulties in families with drug abuse or addiction problem and social support as an important resource in coping with stress, depending on the individual's ability to perceive social support as necessary and desirable from family. The study included 31 women aged 25 to 64 years (M = 42.03; SD = 9.45). 4 surveys were used in the study - Socio-Demographic Data Survey (Lāce, 2019); Spann-Fisher Co-dependence Scale (adaptation in latvian by I. Laizāne, 2003); Multidimensional scale of perceived social support (adaptation in latvian by S. Voitkāne, 2001; repeated adaptation in latvian by S. Voitkāne, S. Miezīte, M. Raščevska, 2005); The Ways of Coping Scale (adaptation in Latvian was performed by L. Deklava, 2012). Spearman's correlation analysis was used to determine the liabilities and the prediction of coping strategies of indicators was performed by linear regression analysis. It was found that there is a statistically significant relationship between codependency and emotion-focused coping as strategy and, consequently, the ways of coping – strategic problem- solving, escape and avoidance, taking responsibility and relationship between seeking of social support and perceived social support from family. No statistically significant relationship was found between co-dependency and perceived social support. Research on current coping strategies and ways has shown that emotion-focused coping as strategy and coping ways such as seeking social support, positive reassessment, planned problem solving and escape and avoidance were used more often in this sample, but distancing was used the least.

Terms: co-dependence, coping, perceived social support, women in partnership with an individual addicted to psychoactive substances