Title: Dažādu faktoru ietekme uz pacientu ar hronisku afāziju dzīves kvalitāti
Other Titles: Influence of various factors on the quality of life of patients with chronic aphasia
Authors: Anita Vētra
Anita Kursiša
Rehabilitācijas fakultāte
Faculty of Rehabilitation
Keywords: Afāzija;dzīves kvalitāte;ar veselību saistītā dzīves kvalitāte;depresija.;Aphasia;quality of life;health-related quality of life;depression.
Issue Date: 2020
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Maģistra darba tēma ir “Dažādu faktoru ietekme uz pacientu ar hronisku afāziju dzīves kvalitāti”. Pētījuma mērķis: Noskaidrot un aprakstīt faktorus, kas ietekmē dzīves kvalitāti pacientiem ar hronisku afāziju. Pētījuma metodes: Pētījumā piedalījās 26 pētījuma dalībnieki, 22 no tiem bija “Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari”” neirorehabilitācijas nodaļas pacienti, pārējie – “Veselības centru apvienības “Elite”” rehabilitācijas nodaļas pacienti. Pētījuma dalībnieku vecums bija no 45 līdz 78 gadiem, pētījumu dalībnieku vidējais vecums ir 61,1 ± 9,2 gadi. Rezultāti: Veicot korelāciju analīzi, tika konstatēts, ka pastāv statistiski nozīmīga vāja negatīva korelācija starp “Depresijas simptomu izteiktību” un “Insulta un afāzijas dzīves kvalitātes skala – 39” apakšskalām “Komunikatīvā stāvokļa novērtējums“ un vidēji cieši negatīva saistība ar “Psihosociālā stāvokļa novērtējums”. “Depresijas simptomu izteiktība” ļauj statistiski nozīmīgi prognozēt izmaiņas “Komunikatīvā stāvokļa novērtējuma” apakšskalā un “Psihosociālā stāvokļa novērtējuma” apakšskalā. Statistiski nozīmīgas atšķirības dzīves kvalitātei vīriešu un sieviešu grupās netika konstatētas. Pētījuma dalībnieki ar hronisku afāziju savu dzīves kvalitāti vidēji vērtē ar 3,53 punkti, kā rezultātā pētījuma dalībnieku dzīves kvalitāti var vērtēt kā mēreni ietekmētu. Vidējais dzīves kvalitātes mērījums sievietēm bija 3,55 punkti, vīriešiem 3,43 punktus, kas nozīmē, ka dzīves kvalitāte tiek mēreni ietekmēta. Analizējot “Pacientu veselības aptaujas – 9” iegūtos datus, secināts, ka vidējais punktu skaits pētījuma dalībnieku vidū šajā anketā bija 7,7 punkti, kas norāda uz mērenas depresijas simptomiem. Secinājumi: 1. Pētījumā neizdevās identificēt noteiktus faktorus, kas ietekmē pacientu ar hronisku insulta izraisītu afāziju kopējo dzīves kvalitāti. 2. Pacientiem ar hronisku afāziju ir vērojama viegla depresijas simptomu izteiktība. 3. Depresijas simptomu pakāpe ietekmē tādas pētījuma izlases dzīves kvalitātes komponentes, kā komunikācija un psihosociālais stāvoklis. 4. Pētījuma izlasē gan vīriešiem, gan sievietēm depresijas simptomi dzīves kvalitātes komponentes ietekmē vienlīdzīgi. 5. Pacientiem ar insulta izraisītu hronisku afāziju depresijas simptomi atsevišķas dzīves kvalitātes komponentes ietekmē mēreni.
The master's thesis is "Impact of various factors on patients' with chronic aphasia quality of life" The aim of the study: To determine and describe factors that have impact on the quality of life for patients with chronic aphasia. The methods: 26 participants took part in the study, 22 of them being patients of the Neuro-rehabilitation department of the National Rehabilitation Centre “Vaivari”, the rest of them being patients of the rehabilitation department of the VCA "Elite". The age of participants varies from 45 to 78 years, the average age being 61,1 +/- 9,2 years. Results: During the correlation analysis it was determined that there is a statistically significant weak negative correlation between "The severity of sympthoms of depression" and "Stroke and Aphasia Quality-of-Life Scale - 39" subscale "Evaluation of communicative state" and a moderate connestion to "Evaluation of psychsocial state". The severity of symptohoms of depression allows for statistically significant predictions on changes in the "Evaluation of communicative state" subscale and "Evaluation of psychsocial state" subscale. Statistically significant differences between the quality of life for men and women were not discovered. Participants with chronic aphasia on average evaluate their quality of life with 3,53 points, with the average score being 3,55 points for women and 3,43 points for men. As a result the impact on the quality of life could be considered to be moderate. While analysing the data retrieved from the Patient Health Questionnaires - 9, it was determined that average score in this questionnaire amongst the patients was 7,7 points, which suggests having sympthoms of moderate depression. Conculsions: 1. 1. Factors impacting the quality of life of patients with chronic aphasia caused by a stroke were not identified during the study. 2. Mild sympthoms of depression are observed in patients with chronic aphasia. 3. The severity of sympthoms of depression impacts such components of quality of life of the participans of the study as communication and psychosocial state. 4. The impact of sympthoms of depression on the components of quality of life are equal for both male and female particiants of the study. 5. Some of the components of quality of life are moderately impacted by the sympthoms of depression in patients with chronic aphasia caused by a stroke.
Description: Rehabilitācija
Rehabilitation
Veselības aprūpe
Health Care
Appears in Collections:Maģistra darbi



Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.