Operatīvā darbinieka tiesiskais statuss Valsts policijā un tā normatīvā regulējuma problēmas

Abstract

ANOTĀCIJA

Latvijas Republikā slepenās izzināšanas metodes ārpus kriminālprocesa ir ietvertas operatīvajā darbībā, ko reglamentē Operatīvās darbības likums. Savukārt kriminālprocesā – speciālās izmeklēšanas darbības un tās reglamentē Kriminālprocesa likums. Pašlaik normatīvajos aktos, kuri reglamentē Valsts policijas darbu nav noteikts operatīvā darbinieka statuss. Ņemot vērā, ka autore ir operatīvais darbinieks Valsts policijā, ir svarīgi izpētīt un saprast operatīvā darbinieka statusu un kompetenci. Saprast operatīvā darbinieka lomu Valsts policijā, tai skaitā, darbojoties izmeklēšanā. Analizējot dažādu instanču tiesu praksi, konstatēt normatīvo aktu regulējuma problemātiku un operatīvās darbības veicēju pieļautos pārkāpumus. Operatīvo darbību Valsts policijā reglamentē vairāki viens otram pakārtoti normatīvie akti. No normatīvo aktu regulējuma nav skaidri saprotams, kā nošķirt operatīvā darbinieka kompetenci no Valsts policijas darbinieka kompetences, kura minēta likumā “Par policiju”. Brīdī, kad operatīvais darbinieks neveic operatīvos pasākumus, viņš ir Valsts policijas inspektors, jo nav skaidri noteikts, kurā brīdī Valsts policijas amatpersona kļūst par operatīvo darbinieku, kā arī, nav noteiktas to pilnvaru robežas. Baltijas valstīs slepeno izzināšanas metožu izmantošanas pamats ir ļoti līdzīgs, atšķiras metožu izmantošanas nianses un normatīvais regulējums. Izmantošanas mērķis ir viens, tas ir, slepeni iegūt informāciju par slēpti gatavojamām vai izdarāmām noziedzīgājām darbībām, noskaidrot tās izdarījušās personas. Šādas metodes Baltijas valstīs un citur Eiropā pielieto cīņā ar organizēto noziedzību, korupciju, naudas atmazgāšanā u.c. Pēc autores domām, būtu nepieciešams sekot Lietuvas Republikas piemēram, izveidojot Kriminālās izlūkošanas mācību centru, kurā tiek organizētas intensīvas kriminālizlūkošanas mācības Kriminālpolicijas darbiniekiem. Šādi veidojot vienotu izpratni par darba specifiku un attīstot darbinieku prasmes. Pēc autores domām, nepieciešams papildināt likumu “Par policiju”, nosakot ka Valsts policija vai tās sastāvdaļa – Kriminālpolicija ir operatīvās darbības subjekts, amatpersonas, kuras veic operatīvo darbību, vienlaikus konkretizējot operatīvā darbinieka amata aprakstu. Kā arī, brīdī, kad operatīvais darbinieks ir ilgstošā prombūtnē, ļaut veikt pamatpienākumus, piemēram, uzturēt kontaktu ar uzticības personām un saņemto informāciju noformēt atbilstoši normatīvajiem aktiem un nodot to tālāk tiešajam priekšniekam. Kopējais lappušu skaits maģistra darbā 86 lpp.

ANNOTATION

In the Republoc of Latvia, sensitive dissemination methods outside the criminal procedure are included in operational activities that is governed by Operational Performance Law, while in the criminal procedure included special intelligence methods are governed by The Code of Criminal Procedures. At the moment, in the national legislation that govertate Police work, operational staff's legal form hasn't been determined. Taking into account that the author is operational staff of the State Police, it is important to study and analyse operational staff legal form and competence to perform. To understand operational staff legal form under the State Police, including pre-trial investigations. Analysing court performance of variety of authorities, recognise problematic of legislation and operational staff occurred irregularities. Operational performance of the State Police is being governed by subordinated laws and regulations. There is still uncertainty how to separate operational staff's competence from State Police officer's competence that is governed under the law “About Police”. In the moment when operational staff is not performing operational duties, employee is counted as the Inspector of the State Police, because it is not determined when Officer becomes operational staff and there is no specified bounds of such powers. In the Baltic States, sensitive dissemination method usage are substantially similar, differs nuances and legislative framework. Purpose is to gather information about disguised criminal actions to be performed and to gather information about involved individuals. These methods are used in the Baltic States and in Europe to fight against organised crime, corruption, money laundering etc. The author considers that would be worthwhile take into account the experience of Republic of Lithuania where the Criminal Intelligence Training Centre with all necessary courses to develop high quality skills and competences is being organized, in that way, making understanding about job specific. The author considers that there is need to complement Law “About Police”, determinating officer's, that performs operational duties, at the same time specifying operational officer's job description, also letting keep primary core responsibilities as regards to the duties, while operational staff member is in prolonged absence, according to legislation. Total number of pages -86.