Dzimšanas svara un vecāku svara ietekme uz bērnu aptaukošanās un depresijas attīstības risku

Abstract

Esošajos pētījumos tiek pretrunīgi runāts par korelāciju starp bērna dzimšanas svaru, vecāku aptaukošanās ietekmi uz bērna lieko svaru. Ir vairāki pētījumi, kur korelācija tiek pierādīta, bet daudzos tā tiek iegūta tikai daļēji vai nepierādās. Korelācija starp bērna lieko svaru un depresijas simptomu attīstību lielākajā daļā pētījumu tiek pierādīta, ir pētījumi, kur korelācija pastāv arī starp vecāku lieko svaru un bērna depresijas simptomu attīstību. Pētījuma mērķis bija: - pētīt dzimšanas svara, vecāku svara ietekmi uz virssvara/aptaukošanās attīstības risku bērniem 10-14 gadu vecumā; - analizēt saistību starp bērna svaru un depresijas simptomu attīstību bērniem 10-14 gadu vecumā. SIA “Zandas Oliņas Putenes ģimenes ārsta praksē” un Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas “Svara korekcijas programmas” ietvaros tika iegūti respondentu antropometriskie dati– svars, augums, vidukļa apkārtmērs, vecāku aptaujā - dzimšanas svars un vecāku aptaukošanās statuss. Bērni aizpildīja Bērnu depresijas aptauju, pēc tā tika izvērtēta depresijas simptomu smaguma pakāpe. Ķermeņa masas indekss (ĶMI) tika aprēķināts pēc Slimību Profilakses un Kontroles centra ķermeņa masas indeksa kalkulatora bērniem. Rezultāti tika analizēti divās grupās pēc bērnu ķermeņa masas indeksa – bērni ar zemu un normālu svaru (ĶMI zem 85. procentiles) un bērni ar virssvaru un aptaukošanos (ĶMI virs 85. procentiles). Pētījumā iekļauti 105 bērni, no tiem 75 bērni ar ķermeņa masas indeksu virs 85.percentīles (vidējais ĶMI 29, 69 kg/m2 ±5,12SD) un 30 bērni ar ķermeņa masas indeksu zem 85.perentīles (vidējais ĶMI 17, 85 kg/m2 ±1,86SD). Visu iekļauto respondentu vidējais ķermeņa masas indekss bija 26.31kg/m2 ±6.98SD. Pētījumā netika iegūta statistiski ticama korelācija starp dzimšanas svaru un risku paaugstinātam ķermeņa masas indeksam (p=0.482). Statistiski ticama atšķirība starp vecāku svara grupām netika novērota (p=0.158), taču pastāv tendence, ka vecākiem ar lieko svaru biežāk ir bērni ar virssvaru un aptaukošanos. Tika novērtēta atsevišķi mātes aptaukošanās ietekme uz bērna virssvaru un aptaukošanos. Bērniem, kuru mātēm bija liekais svars, vidējais ĶMI bija 27.82kg/m2 ±8.10SD, bet bērniem, kuru mātes bija ar normālu svaru, vidējais ĶMI bija 24.94kg/m2 ±6.26SD. Korelācija tika iegūta statistiski ticama (p=0.034). Tika iegūta statistiski ticama korelācija starp bērnu ĶMI un risku depresijas simptomu attīstībai (p=0.048).

Recent studies show controversial information about correlation between the birth weight, the parental obesity and the children overweight. There are several studies, which show the correlation, but other studies prove only partial correlation or no correlation at all. Correlation between children obesity and depression symptoms development is present in most of the studies, while there are a few studies, where parental obesity correlates with children depression symptoms development. The aim of this study was: - to research the birth weight, parental weight influence to overweight/obesity development risk for children between age of 10-14; - to analyse the correlation between children weight and depression symptoms development for children between age of 10-14. Anthropometric data as weight, height, waste size was acquired from respondents in SIA “Zandas Oliņas Putenes general practitioner practise” and Children Clinical University hospital “Weight correction programme”. By parental questionnaire, the child birth weight and the parental obesity status were obtained. The severity of depression symptoms was gained via the children filled Children Depression Inventory. Body mass index (BMI) was calculated using the Centre of Disease Prevention and Control body mass index calculator for children. Results were divded into two groups by children body mass index – children with underweight/ normal weight (BMI lower than 85th percentile) and children with overweight/ obesity (BMI higher than 85th percentile). This research included 105 children – 75 children were with BMI higher than 85th percentile (mean BMI were 29, 69 kg/m2 ±5,12SD) and 30 children were with BMI lower than 85th percentile (mean BMI were 17, 85 kg/m2 ±1,86SD). The mean BMI of all respondents was 26.31kg/m2 ±6.98SD. Statistically significant correlation between birth weight and risk to increased body mass index was not found in this research (p=0.482). Statistically significant correlation between parental weight groups was not obtained (p=0.158), but there was a visible tendency, that parents with obesity more often have children with overweight and obesity. Additionally, mother’s obesity and its influence to children overweight and obesity was analysed. The mean BMI of children, whose mothers had obesity, was 27.82kg/m2 ±8.10SD, but the mean BMI of children, whose mothers had normal weight, was 24.94kg/m2 ±6.26SD. Correlation was statistically significant (p=0.034). Statistically significant correlation between children BMI and risk to depression symptoms development was obtained (p=0.048).