Sociālās uzvedības korekcijas programmas sadarbības izvērtējums darbā ar pusaudžiem no nelabvēlīgām ģimenēm

Abstract

Pētījuma Sociālās uzvedības korekcijas programmas sadarbības izvērtējums darbā ar pusaudžiem no nelabvēlīgām ģimenēm ietvaros tika veikta uz ģimenes modeli balstītas uzvedības korekcijas programmas aprobācija meiteņu pusaudžu no nelabvēlīgām ģimenēm izlasē. Līdz šim nav bijuši pētījumi Latvijā par šādas uzvedības korekcijas programmas rezultativitāti. Teorētiskās atziņas par modeli, kas vērsts uz ģimeni, apstiprina, ka pakalpojumi ģimenēm jāveido no apakšas uz augšu, nevis no augšas uz apakšu, un tiem jābūt orientētiem uz pakalpojumu nepārtrauktību un ģimenes iesaistīšanu. Uz ģimeni orientēti pakalpojumi nozīmē profesionāļu atbalstu, lai vecāki spētu pieņemt apzinātus lēmumus. Pētījumu rezultāti apstiprina, ka uz ģimeni orientēti atbalsta pasākumi sniedz pozitīvus rezultātus, jo ir saistīti ar vecāku stresa mazināšanu un emocionālās labizjūtas un apmierinātības palielināšanos. Kad pakalpojuma sniegšana ietver uz ģimeni vērstu praksi, ģimenes un bērnu ieguvumi palielinās, un šāda pieeja pozitīvi uzlabo bērna psihosociālo funkcionēšanu. Pētījuma mērķis ir noskaidrot uzvedības korekcijas programmas rezultativitāti darbā ar meitenēm pusaudzēm no nelabvēlīgām ģimenēm. Pētījumā izmantotā kvantitatīvā un kvalitatīvā metode. Pētījuma jautājums: kādā mērā uzvedības korekcijas programma spēj mainīt meiteņu pusaudžu no nelabvēlīgām ģimenēm dzīvi un kompensēt iespējas nākotnē? Metode, lai noskaidrotu programmas rezultativitāti: darba autores izveidota aptauja un kvalitatīvo pētījuma metodi - padziļināta intervija. Intervējamās personas: programmas dalībniece, meitene, kura jauniešu centrā dzīvo piecus gadus; divu ekspertu viedoklis par ģimenes modeļa programmu un tās efektivitāti (sociālā darbinieka, jauniešu centrā strādā deviņus gadus; diennakts audzinātāja, strādā jauniešu centrā 11 gadus). Dalībnieki: Rīgas pašvaldības bērnu un jauniešu centra meitenes no 12-18 gadu vecumam. Respondentu kopējais skaits - 30 jaunietes. Pētījums sastāv no divām daļām: teorētiska un pētnieciskas daļas. Atslēgvārdi: uzvedība, neadaptīva uzvedība, uzvedības korekcijas programma, pusaudzis.

Evaluation of the cooperation of the research Social Behavior Correction Program in work with adolescents from disadvantaged families. An approbation of a family model-based behavior correction program was performed in a sample of adolescent girls from disadvantaged families. So far, there have been no studies in Latvia on the results of such a behavior correction program. Theoretical insights into the family-centered model confirm that services for families should be bottom-up rather than top-down, and should focus on service continuity and family involvement. Family-oriented services mean the support of professionals so that parents can make informed decisions. The results of the research confirm that family-oriented support measures provide positive results, as they are associated with reducing parental stress and increasing emotional well-being and satisfaction. When the provision of a service involves family-oriented practices, the benefits for the family and children increase, and such an approach positively improves the child's psychosocial functioning. The aim of the study is to find out the effectiveness of the behavior correction program in working with adolescent girls from disadvantaged families. Quantitative and qualitative method used in the study. Research question: To what extent can a behavioral correction program change the lives of adolescent girls from disadvantaged families and compensate for future opportunities? A method to find out the effectiveness of the program: a survey created by the author and a qualitative research method - an in-depth interview. Interviewees: a participant in the program, a girl who has lived in a youth center for five years; the opinion of two experts on the family model program and its effectiveness (social worker, working at the youth center for nine years; 24-hour educator, working at the youth center for 11 years). Participants: Riga Municipality Children and Youth Center girls aged 12-18. The total number of respondents is 30 young women. The study consists of two parts: theoretical and research parts. Keywords: behavior correction program, behavior and adolescent.