Ārvalstu adopcijas atbilstība bez vecāku gādības palikušo bērnu Latvijā labākajām interesēm

Abstract

Maģistra darba tēma “Ārvalstu adopcijas atbilstība bez vecāku gādības palikušo bērnu Latvijā labākajām interesēm” izvēlēta, ņemot vērā 2018.gada 30.oktobrī pieņemtos Ministru kabineta noteikumus Nr. 667 „Adopcijas kārtība”, kas būtiski mainījuši regulējumu attiecībā uz ārvalstu adopciju un bērnu nodošanu ārvalstīs esošas personas aprūpē. Maģistra darba mērķis ir izpētīt spēkā esošā tiesiskā regulējuma atbilstību bērna labākajām interesēm un termina “bērna labākās intereses” tvērumu, un pielietojumu normatīvo aktu grozījumu pieņemšanas procesā. Darbā apkopoti un analizēti dati par 2017., 2018. un 2019. gadiem, kad deinstitucionalizācijas plāna ietvaros Latvijā notikušas būtiskas izmaiņas bērnu ārpusģimenes aprūpes jomā. Maģistra darbā apskatītas ārpusģimenes aprūpes formas, pašreizējā statistika un tendences, kā arī bērna labāko interešu jēdziens, tā formulējums un, cik lielā mērā tas ticis ņemts vērā, veicot būtiskas izmaiņas normatīvajos aktos. Maģistra darba teorētiskajā izpētes posmā pielietotas salīdzinošā un vēsturiskā metode, veikta zinātniskās literatūras un normatīvo aktu izpēte. Darba pētnieciskajā daļā veikta normatīvo aktu grozījumu veikšanas procesa un diskusijā iesaistīto pušu argumentu analīze, kā arī klātienes dziļās intervijas ar ārvalstīs adoptētajiem bērniem un viņu adoptētājiem. Maģistra darbā iekļauta arī autores personiskās pieredzes refleksija. Maģistra darbā autore secinājusi, ka spēkā esošā likumdošana ir diskriminējoša pret audžuģimenēs ievietotajiem bērniem. Saeimas komisijas ierosinātie ārvalstu adopcijas grozījumi pieņemti steigā, un normatīvo aktu grozījumu process Latvijā tikai šķietami ir demokrātisks un objektīvs. Papildus secināts, ka nav vienotu kritēriju vai parametru bērna labāko interešu izvērtēšanai un noteikšanai, un netiek atbalstīta individuāla pieeja katra gadījuma izskatīšanā, pieņemot lēmumu par bērnam atbilstošākā un piemērotākā ārpusģimenes aprūpes veida atrašanu. Darba autore ierosina turpmāk jebkādus lēmumus pieņemt un likuma grozījumus par bērnu ārpusģimenes aprūpi veikt tikai, pamatojoties uz rūpīgu izpēti, un ieviest praksē piedāvāto bērna labāko interešu noteikšanas rīku, kuru pielietot brīžos, kad pēc bāriņtiesas vai bērna aprūpes iestādes iniciatīvas rodas jautājums par iespējamu bērna adopciju uz ārvalstīm. Maģistra darba apjoms, neietverot anotāciju un pielikumu saturu, ir 90 lappuses.

The subject of this master's thesis "Compliance of international adoption with the best interests of children living in out-of-family care in Latvia" has been selected, taking into account Cabinet Regulation No. 667 “Adoption Procedures”, adopted on October 30, 2018, which has significantly changed the regulation regarding foreign adoption. The aim of the master's thesis is to explore the compliance of the existing legal framework to the best interests of the child, the scope of the term “best interests of the child” and its application in the process of adopting amendments to regulatory norms. The work analyzes data for 2017, 2018 and 2019, when significant changes have occurred in the area of out-of-family care of children in Latvia as part of the deinstitutionalization plan. The Master's work covers existing forms of out-of-family care, current statistics and trends, as well as the concept of the best interests of the child, its wording and the extent to which it has been taken into account when making significant changes to the regulatory framework. A comparative and historical method has been applied at the theoretical stage of the thesis; research of scientific literature and regulatory enactments has been carried out. The research part carried out an analysis of the process of making amendments to regulatory enactments and the arguments of the parties involved in the discussion, as well as face to face interviews with children adopted abroad and their adoptive parents. The master's work also includes a reflection of the author's personal experience. The author of the Master's work has concludes that the current legislation is discriminatory against children placed in foster families, the amendments proposed by the Saeima commission for foreign adoption have been adopted in haste and the process of amending regulatory enactments in Latvia is only seemingly democratic and objective. In addition, it is concluded that there is no unified criteria for the assessment and determination of the best interests of the child and that no support for an individual examination of each case is given when deciding to find the most appropriate and appropriate type of care for the child. The author of the work proposes that in future any decisions and amendments to the law on out-of-family care be made only on the basis of thorough research and the introduction of the tool for identifying the best interests of the child proposed in practice, to be applied at times when, at the initiative of the Orphan's Court or a child care institution, the issue of possible child adoption abroad arises. This master's thesis contains 90 pages, excluding the Abstract and Annexes.