Kopienā balstītās pieejas ietekme uz atkārtoti notiesāto personu adaptāciju sabiedrībā

Abstract

Maģistra darba „Kopienā balstītās pieejas ietekme uz atkārtoti notiesāto personu adaptāciju sabiedrībā” mērķis ir analizēt kopienā balstītās pieejas ietekmi uz atkārtoti notiesāto personu adaptāciju sabiedrībā. Jautājums par notiesāto resocializācijas procesu ir aktuāls no 2009.gada, kad tika apstiprināta Resocializācijas koncepcija un Latvijā pilnībā ir atzīta ideja par resocializāciju kā brīvības atņemšanas soda un tā izpildes mērķi. 2011.gadā tika veikti grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, nosakot, ka ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas process ir sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, kura mērķis ir veicināt notiesātā tiesisku uzvedību un veidot viņam sociāli pozitīvu vērtību izpratni. Lai sasniegtu pētījuma mērķi, tika izmantotas kvalitatīvā pētījuma metodes: dokumentu analīze, statistikas datu analīze, daļēji strukturētās intervijas. Darba teorētiskajā daļā analizēts notiesāto personu resocializācijas process, noskaidrojot resocializācijas vajadzības un nosakot resursu. Noteiktas galvenās teorētiskās pieejas kopienas darba praksē, kā arī analizēts sociālais kapitāls kā resurss veiksmīgai adaptācijai. Pētnieciskajā daļā ir apkopotas un analizētas atkārtoti notiesāto personu, sociālo darbinieku un probācijas speciālistu intervijas. Pētījuma rezultāti liecina, ka atkārtoti notiesāto personu adaptāciju sabiedrībā ietekmē personas antisociālās personības iezīmes un antisociāla uzvedība sabiedrībā, zems izglītības līmenis, specialitātes neesamība un nepietiekamas darba un sociālās prasmes. Nepieciešams paplašināt ieslodzījuma vietu sociālo darbinieku darba funkcijas, prioritāti liekot uz individuālu darba pieeju. Pašvaldību sociālie darbinieki bijušajam notiesātajam sniedz primāro sociālo palīdzību, kas ir īstermiņa risinājums, bet neveicina sociālo adaptāciju. Ir nepieciešama ilgtermiņa sadarbība ar sociālo darbinieku, kura uzdevums ir kļūt par atbalsta personu sociālās adaptācijas procesā. Jāpilnveido brīvprātīgo darbs, sadarbību ar notiesāto personu uzsākot ieslodzījuma vietā, izmantojot Starpinstitucionālo sadarbības modeli. Maģistra darba apjoms bez pielikumiem ir 75 lappuses, ievietotas 5 tabulas un 16 attēli.

Aim of the Master's "Impact of the Community-based Approach to the Adaptation of Reconvicted Persons to society": to analyse the impact of the community-based approach on adaptation of reconvicted persons. The resocialisation process of convicts has been a topical issue as from 2009, when the concept of resocialisation was approved and the idea of deprivation of liberty and execution of such punishment as the aim of resocialisation was fully recognised in Latvia. In 2011, amendments were made to the Sentence Execution Code of Latvia, stating that the process of resocialisation of convicted persons sentenced with deprivation of liberty is an aggregate of social behaviour correction and social rehabilitation measures aimed at promoting lawful behaviour of the convicted person and forming his or her understanding of socially positive values. To achieve the aim of the study, the following methods of qualitative research are used: document analysis, analysis of statistical data, semi-structured interviews. In the theoretical part of the paper, the author analyses the process of resocialisation of convicted persons, clarifying the needs of resocialisation and determining the resource. Key theoretical approaches to the practice of community work are identified, as well as the analysis of social capital as a resource for successful adaptation. In the research part, the author summarizes and analyses interviews of repeatedly convicted persons, social workers and probation specialists. The results of the study show that the adaptation of repeatedly convicted persons in society is influenced by antisocial personality traits and antisocial behaviour in society, low level of education, lack of specialism and insufficient labour and social skills. It is necessary to expand functions of social workers in prisons, giving priority to an individual approach to work. Municipal social workers provide primary social assistance to the ex-convict, which is a short-term solution, but does not contribute to social adaptation. There is a need for long-term cooperation with a social worker, whose task is to become a support person in the process of social adaptation. The work of volunteers should be improved by initiating cooperation with the convicted person in the place of imprisonment, using the Inter-institutional model of cooperation. The Master's thesis consists of 75 pages, excluding appendices; the thesis comprises 5 tables and 16 images.