Uzturā esošu provocējošo faktoru saistība ar podagras lēkmju biežumu

Abstract

ANOTĀCIJA Vairāki mūsdienu pētījumi uzsver, ka diētas modifikācija ir salīdzinoši mazāk efektīva hiperurikēmijas kontrolē, nekā urātu samazinošo medikamentu lietošana. Arī sistēmiski pārskati pārliecinoši parāda, ka medikamentozā ārstēšana urīnskābes kontrolē ir efektīvāka par citām intervencēm. Neskatoties uz to, ir statistiski dati, kas liecina par vairākiem faktoriem, kas saistīti ar uztura prevalenci, periodā pirms podagras lēkmes un otrādi - šo faktoru neesamība mazina lēkmes riskus. Darba mērķis: Novērtēt personu ar diagnosticētu podagru līdzestību podagras uzliesmojumu profilakses dzīvesveida modeļiem. Pētījuma dalībnieki: Izmeklējumā tika iekļautas 69 personas ar uzstādītu podagras diagnozi saskaņā ar EULAR kritērijiem: 43 vīrieši un 26 sievietes vecumā no 35 līdz 78 gadiem, kas piekrita piedalīties pētījumā. Pētījuma instrumenti: Aptaujas vispārīgie jautājumi, antropometriskie rādītāji, ēšanas uztura biežuma anketa (EPIC-Norfolk FFQ) un aptauja ar mērķi novērtēt pacienta formālo piekrišanas līmeni par podagras vadīšanas rekomendācijām ar Likerta skalas palīdzību. Personu ar diagnosticētu podagru dati, kuri bija pilnvērtīgi, tika apkopoti un statistiski apstrādāti Microsoft Office Excel un SPSS 22.0 programmās. Rezultāti un secinājumi: Palielinoties alkohola lietošanas biežumam, palielinās arī lēkmju daudzums gadā rs=0,611 (p=,001). Vidēji ciešas korelācijas atrastas starp cūkgaļas (rs=0,636), baltmaizes lietošanu (rs=0,544) un pievienoto cukurs tējai, kafijai un biezputrām (rs=0,591) ar podagras lēkmju daudzumu p<0,001. Starp urīnskābes mazinošu medikamentu lietošanas biežumu un lēkmju daudzumu gadā pastāv vidēji cieša statistiski ticama negatīva korelācija (rs=-0,581 p<,001). Regulāra medikamentu lietošana samazināja alkohola ietekmi uz podagras lēkmes attīstību respondentu grupai, kurai nebija gada laikā nevienas lēkmes par 19%, OR 0,081 (95CI 0,007 0,921) p<0,05. Personām ar diagnosticētu podagru ir zema līdzestība podagras lēkmju profilakses dzīvesveida modeļiem. No vienas puses lielākā pacientu daļa regulāri lieto urīnskābes medikamentus, un no otras puses alkohola patēriņa daudzums un ēšanas paradumi ir pretrunā ar podagras slimnieku uztura rekomendācijām neskatoties uz formālo apzināšanos par to protektīvo darbību. Atslēgas vārdi: Podagra, podagras lēkmes, alkohola lietošana, urīnskābes mazinoši medikamenti, uzturs. Darbs izstrādāts latviešu valodā. Darba apjoms: 54 lpp., 3 pielikumi, izmantoti 55 literatūras avoti.

ABSTRACT Many modern studies have emphasized that dietary modification is relatively less effective in controlling hyperuricemia than the use of urate-lowering drugs. Systematic reviews have also convincingly shown that drug treatment for uric acid control is more effective than other interventions. Nevertheless, statistical data shows the prevalence of several diet-related factors before the gout flare period and vice versa, the absence of these factors reduces the risk of gout flare. Research aim: evaluate the equivalence of a person with a diagnosed gout to lifestyle models for prevention gout flares . Study participants: The study included 69 people diagnosed with gout according to EULAR criteria, 43 men and 26 women aged 35 to 78, who agreed to participate in the study. Research tools: General questions of the survey: age, gender, anthropometric indicators, Food Frequency Questionnaire (EPIC-Norfolk FFQ) and a survey to assess the patient's knowledge of gout management recommendations using the Likert scale. Data of people with clinically diagnosed gout, which were complete, were collected and statistically processed in Microsoft Office Excel and SPSS 22.0 programs. Results and conclusions: As the frequency of alcohol consumption increases, the number of flares per year also increases at rs = 0,611 (p = ,0001). Moderately close correlations were found between pork (rs = 0,636), white bread (rs = 0 544) and added sugar to tea, coffee and porridge (rs = 0,591) with a gout attack rate of p <0,0001. There is a moderately close statistically significant negative correlation between the frequency of use of uric acid lowering drugs and the number of seizures per year (rs=-0,581) p <,0001. Regular medication use reduced the effect of alcohol on the development of gout attack in the group of respondents who did not have any flares during the year by 19%, OR 0,081 (95CI 0,007 0,921) p <0,05 A person diagnosed with gout has a low level of resemblance to gout prevention lifestyle models. On the one hand, most patients take uric acid medications regularly, on the other hand, alcohol intake and eating habits contradict the dietary recommendations of gout patients, despite a formal awareness of their protective effect Keywords: Gout, Gout flare, Alcohol consumption, Uric acid reducer drugs, nutriation. The work is written in Latvian. The thesis consists of: 54 pages, 3 appendices, 55 references.