Privātās dzīves neaizskaramības pamatprincips kā nosacījums pierādījumu pieļaujamībai kriminālprocesā

Abstract

Maģistra darbā „Privātās dzīves neaizskaramības princips kā nosacījums pierādījumu pieļaujamībai kriminālprocesā” analizētas izmeklēšanas darbības un tā rezultātā iegūto pierādījumu pieļaujamības un attiecināmības robežas, ievērojot privātās dzīves neaizskaramības principu kriminālprocesā. Pētījuma mērķis ir normatīvo aktu – Satversmes ar Kriminālprocesa likuma vai Vispārīgās datu aizsardzības regulas, vai nacionālo normatīvo aktu, kas attiecas uz fizisko personu datu aizsardzību, sintēzē, analizēt pierādījumu, kas satur privātās dzīves elementus, tajā skaitā fizisko personu datus, iegūšanu, un izdarīt secinājumus par pierādījumu attiecināmības robežām un izstrādāt priekšlikumus. Pētījumā konstatēts, ka Kriminālprocesa likumā noteiktās procesuālās darbības nodrošina fiziskas personas privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tomēr pētījuma gaitā konstatēts plašs jēdziena privātās dzīves tvērums un tādējādi arī atšķirīga tiesu prakse normatīvo aktu piemērošanā. Analizējot tiesību normas un tiesu praksi, autore izdarījusi secinājumus un izteikusi priekšlikumus tiesību normu pilnveidošanai attiecībā uz pierādījumu iegūšanu kriminālprocesā, lai nodrošinātu privātās dzīves neaizskaramības principu. Maģistra darba kopējais apjoms ir 91.lappuse, izmantots 92 informācijas avoti un 49 tiesu spriedumi.

The master's thesis “The Principle of Respect for Private Life as a Condition for Admis-sibility of Evidence in Criminal Proceedings” analyses investigative actions and the limits of admissibility and relevance of the evidence obtained thereof, while observing the principle of respect for private life in criminal proceedings. The purpose of the study is, through the synthesis of laws and regulations – the Consti-tution and the Criminal Procedure Law or General Data Protection Regulation, or the national laws and regulations relating to the protection of the data of natural persons, to analyse evi-dence containing elements of private life, including the data of natural persons, and to draw conclusions on the limits of obtaining evidence, as well as to develop proposals. The study found that the procedural activities specified in the Criminal Procedure Law ensure respect for private and family life of a natural person, however, the study also estab-lished a wide scope of the concept of “private life” and therefore divergent practices in apply-ing these legal norms. Having analysed the legal norms and case law, the author has made conclusions and proposals for the improvement of legal norms for obtaining evidence in criminal proceedings to ensure the principle of respect for private life. The total volume of the master’s thesis is 91 pages, 92 information sources and 49 court judgements have been listed as references.