Apgrūtinātas deguna elpošanas diagnostika- NOSE skala kā alternatīva rinomanometrijai

Abstract

Darba aktualitāte un mērķi. Deguna elpošanas traucējumi ir bieži sastopama pacientu sūdzība ģimenes ārstu, otorinolaringologu un plastikas ķirurgu praksēs. Deguna elpošanas traucējumus var izraisīt funkcionāli vai mehāniski faktori. Agrīna diagnostika un ārstēšana ir būtiska, jo, ilgstoši pastāvot deguna elpošanas traucējumiem, var attīstīties komplikācijas – dentālas infekcijas, mutes dobuma gļotādu saslimšanas, nepietiekama skābekļa uzņemšana un miega traucējumi. Objektīvie izmeklējumi, salīdzinājumā ar subjektīvajām izmeklēšanas metodēm, ir tehniski sarežģītāki un laikietilpīgāki. Tādēļ klīniskajā praksē ir nepieciešams viegli un ātri lietojams diagnostikas instruments. Šī pētījuma mērķis ir izvērtēt vai NOSE skala ir lietojama kā alternatīva metode rinomanometrijai, lai diagnosticētu deguna elpošanas traucējumus un to smaguma pakāpi. Materiāli un metodes. 50 brīvprātīgie ar vai bez sūdzībām par apgrūtinātu elpošanu caur degunu, izmeklēti, izmantojot NOSE skalu, veicot 4-fāzu rinomanometriju (bez dekongestanta) un akustisko rinometriju (bez dekongestanta). NOSE skalas rezultāti salīdzināti ar 4-fāzu rinomanometrijas un akustiskās rinometrijas rezultātiem, ar mērķi noteikt vai starp tiem pastāv korelācija. Rezultāti analizēti, izmantojot aprakstošās statistikas metodes un Spearman rangu korelācijas metodi. Rezultāti. Ir konstatēta statistiski nozīmīga korelācija starp NOSE skalā iegūto kopējo punktu skaitu un akustiskās rinometrijas parametriem – deguna dobuma tilpumu labajā pusē (r= -0,394; p=0,005), deguna dobuma tilpumu kreisajā pusē (r= -0,307; p=0,030) un kopējo deguna dobuma tilpumu (r= -0,400; p=0,004). Secinājumi. Augstāks rezultāts NOSE skalā atbilst zemākām deguna dobuma tilpuma vērtībām. Nav atrasta korelācija starp NOSE skalas un 4-fāzu rinomanometrijas rezultātiem. Līdz ar to, nav ieteicams NOSE skalu izmantot kā alternatīvu 4-fāzu rinomanometrijai, bet ir apsverama NOSE skalas izmantošana kā alternatīva metode akustiskajai rinometrijai, deguna elpošanas traucējumu un to smaguma pakāpes diagnostikā.

Objectives. Impaired nasal breathing is a common presenting symptom in general practice, otolaryngology and facial plastic surgery practices. Nasal breathing disorders can be caused by functional or mechanical factors. Early diagnosis and treatment is important, because of complications that can occur if impaired breathing is persistent – dental infections, mucosal diseases of oral cavity, inadequate oxygen consumption and sleep disorders. Objective measurements compared to subjective measurements are technically more complicated and time consuming. Therefore easy and quickly usable diagnostic tool is needed. The aim of this study was to estimate whether the NOSE scale is an alternative method to rhinomanometry for diagnostics of impaired nasal breathing and its severity. Materials and Methods. 50 individuals with or without complaints about nasal breathing were examined using NOSE scale, 4-phase rhinomanometry (without decongestants) and acoustic rhinomanometry (without decongestants). Results of NOSE scale were compared to rhinomanometry (4-phase and acoustic) results with aim to look for correlation. The results were evaluated using descriptive statistics and Spearman rank correlation test. Results. Statistically significant correlation was found between total obtained points in NOSE scale and acoustic rhinomanometry parameters – volume of right nasal cavity (r = -0,394; p = 0,005), volume of left nasal cavity (r = -0,307; p = 0,030), total nasal cavity volume (r = -0,400; p = 0,004). Conclusions. Higher score in NOSE scale correspond to lower value of nasal cavity volume. No correlation between NOSE scale and 4-phase rhinomanometry results was found. It is not recomended to use NOSE scale as alternative to 4-phase rhinomanometry, but it can be considered to use this scale as an alternative to acoustic rhinometry.