Digitālā līdzdalība kā valsts prestiža instruments Latvijas ārpolitikā (2011-2020)

Abstract

“Digitālā līdzdalība kā valsts prestiža instruments Latvijas ārpolitikā (2011-2020)” ir pētījums par Latvijai iezīmīgā aspekta izmantojumu valsts starptautiskā prestiža veidošanā. Ar digitālo līdzdalību šai darbā tiek saprasta sabiedrības līdzdalība digitālās demokrātijas vidē, lai savas rūpes, vajadzības, intereses un vērtības iestrādātu publiskā sektora pieņemtajos lēmumos un rīcībpolitikā. Savukārt prestižs ir valsts vai valstu grupas uzskats par citas valsts salīdzinošo izcilību un cieņpilna attieksme un apbrīns par aktora sasniegumiem noteiktās jomās. Latvijas digitālajai līdzdalībai ir globāli unikāls sekmīgums – no 2011. gada līdz 2020. gada maijam ir ieviestas dzīvē 32 pilsoņu likumdošanas iniciatīvas, ieskaitot konstitūcijas labojumu. Šis sasniegums un tam pamatā esošā digitālās līdzdalības ekosistēma paralēli Latvijas vispārējai salīdzinoši izvērstajai digitalizācijai regulāri tiek izcelta gan diplomātu, politiķu un amatpersonu komunikācijā ar ārvalstu kolēģiem, gan starptautiskos medijos un starptautiskajās institūcijās. Attiecīgi izrietošs ir jautājums, kādā mērā šī Latvijas salīdzinošā priekšrocība tiek izmantota valsts starptautiskā prestiža veidošanā. Darba teorētiskā bāze ir starptautisko attiecību reālisma skola. Balstoties šai teorijā, ir izveidots ārpolitikas prestiža instrumenta ideāltips. Pētījuma empīriskais materiāls – Latvijas un starptautiskie dokumenti, politiķu, amatpersonu un NVO sektora intervijas – tiek analizēts pēc šā ideāltipa. Latvijas digitālās līdzdalības ekosistēmā pētījums konstatē jau ilgstoši un noturīgi rastas atbildes uz starptautiskajā publiskās pārvaldības un e-demokrātijas pētniecībā apspriestiem digitālās līdzdalības izaicinājumiem. Saskaņā ar pētījumā izmantoto teoriju, tā ir sekmīgai un ilgtspējīgai prestiža rīcībpolitikai nepieciešamā materiālā bāze. Tāpat tiek konstatēts, ka digitālā līdzdalība kā prestiža instruments Latvijas ārpolitikā tiek izmantota ad hoc – no gadījuma uz gadījumu. Lai gan kā prestiža instruments tā tiek lietota tādos starptautiskos formātos kā Atvērtās pārvaldības partnerība, ES un arī attīstības sadarbības politikā, digitālā līdzdalība kā Latvijai iezīmīga izcilība nav pilnvērtīgi konceptualizēta un ir ar apgūstamu potenciālu gan prestiža rīcībpolitikā starptautiski, gan izaugsmes un ilgtspējas ziņā pašā Latvijā.

“Digital participation as an instrument of state prestige in Latvia’s foreign policy (2011-2020)” is a study of Latvia’s usage of this notable aspect for the international prestige. “Digital participation” in this study refers to public participation in the digital democracy environment in order to integrate society’s concerns, needs, interests, and values into public-sector decisions and policies. Likewise, “prestige” is the opinion of a country or group of countries about the comparative excellence of another country, as well as respectfulness and admiration for the achievements of that country in certain areas. Latvia’s digital participation has a globally unique success – 34 citizen-driven legislative initiatives are implemented from 2011, including an amendment of the constitution. This achievement and the underlying digital participation ecosystem that made it possible, alongside Latvia’s relatively advanced digitization overall, are regularly highlighted in communications from diplomats, politicians, and officials to their foreign counterparts, international media, and international institutions. Accordingly, the question arises as to the extent to which Latvia’s comparative advantage is used in building the country’s international prestige. The theoretical base of this study is the realism school of international relations. Based on this theory, an ideal type of foreign policy prestige-building instrument is developed. The empirical material of the study – including Latvian and international documents, as well as interviews– are analyzed in line with this ideal type. In the Latvian digital participation ecosystem, this study finds long-term and already proven solutions to the challenges of digital participation discussed in international publications about public governance and in e-democracy research. According to the theory used in this study, these solutions are the material base needed for a successful and sustainable prestige policy. The study also notes that digital participation as a prestige instrument in Latvia’s foreign policy is currently used on a case-by-case ad hoc basis. Although it is used as a prestige instrument in international formats, like the Open Governance Partnership and the EU, and in development cooperation policy, digital participation as a notable area of excellence for Latvia has not been fully conceptualized. It still has potential to fulfill both for prestige-building internationally and in terms of its growth and sustainability in Latvia itself.