Hemodialīzes ietekme uz pacientu dzīves kvalitāti

Abstract

Eiropā ik gadu strauji pieaug hemodialīzes pacientu skaits, statistika liecina, ka 2017.gadā 358000 pacienti saņēma dialīzi, no kuriem 55% saņēma tieši hemodialīzi. Savukārt, Latvijā hemodialīzi 2017.gadā saņēma 384 pacienti (36% no HNS pacientiem). Pēdējo gadu laikā sabiedrībā pieaug interese par veselības aprūpes ietekmi uz pacientu dzīves kvalitāti, t.sk. interese izprast pacientu ar terminālu HNS dzīves kvalitāti (Nga et al. 2018).

Pētījuma mērķis ir novērtēt hemodialīzes ietekmi uz pacienta fizikālo un sociālo aktivitāti. Pētījuma metodes. Prospektīvajā pētījuma tika iekļauti pacienti ar terminālu nieru mazspēju, kuri saņem hemodialīzes terapiju. Pacientu dzīves kvalitātes izvērtēšanai tika izstrādāta daļēji strukturēta aptaujas anketa un veikta aptauja. Aprakstošā un analītiskā statistika tika veikta ar SPSS, par datu ticamības intervālu tika izvēlēts p< 0.05.

Rezultāti Pētījumā piedalījās 52 pacienti ar vidējo hemodialīzes saņemšanas ilgumu 3 gadi [95% CI 2.71-6.0]. Visbiežāk izmantotā hemodialīzes pieeja caur arterovenozo fistulu 71.2%[57.7-82.7]. Pacientu vidējais vecums - 58.92 gadi [54.9-63.1], dzimumu attiecība: 57.7% [ 44.2-71.2] vīrieši un 42.3% [28.8-55.8]sievietes. 37.3% aptaujāto pacientu savu veselības stāvokli novērtējuši kā ļoti neapmierinošu vai neapmierinošu. Tika atrasta nozīmīga statistiskā saikne starp hemodialīzes ilgumu un pacientu spēju strādāt [p=0.001] , pacientu miega kvalitāti (p=0.031) un pašaprūpes spējām (p=0.025) , bet netika atrasta saikne starp hemodialīzes ilgumu un pašsajūtu - nomāktiem/depresīviem stāvokļiem.

Secinājumi Tika atrasta saikne starp samazinātu dzīves kvalitātes līmeni un hemodialīzes ilgumu. Netika atrasti pierādījumi par to, ka hemodialīzes pacientu vecumam ir ietekme uz viņu dzīves kvalitāti.

In Europe the number of patients undergoing hemodialysis(HD) has been rapidly growing, thus in 2017 358000 people were on dialysis from whom 55% received hemodialysis. In 2017 384 people (36% of Chronic kidney disease (CKD) patients) in Latvia received this treatment. In recent years, there has been a growing interest in understanding the health-related quality of life (HRQoL) of patients with end-stage chronic kidney disease (Nga et al. 2018).

The aim of this research is to evaluate hemodialysis impact on patients physical and social activities. Methodes. In our prospective study we enrolled patients who receives hemodialysis therapy due to end-stage CKD. A questionnaire was created by authors to assess patients QoL. Descriptive and analytical statistics were performed on SPSS, level of statistical significance was set at p < 0.05.

Results: The study group comprised 52 patients at the mean age of 58.92 years [95% CI 54.9-63.1]. The gender distribution was: male 57.7%[ 44.2-71.2] versus females 42.3%[28.8-55.8]. The median of HD duration was: 3.0[2.71-6.0] years. Most common access for HD was through arteriovenous fistula 71.2%[57.7-82.7]. 37.3%[25.5-50.9] evaluated their state of health as “very unsatisfied” or “unsatisfied”. A significant relationship was found between HD duration and ability to work [p=0.001], influence on patients sleep quality (p=0.031), and patients ability to take self-care (p=0.025), but has no significant effect to patients feeling depressed.

Conclusion: There have been found associations with decreasing QoL and duration of HD. There are no proof that HD patients age has any impact on their QoL.