Dzelzs deficīta anēmija un dzelzs avoti grūtniecēm Latvijā

Abstract

Aktualitāte: Dzelzs deficīta anēmija grūtniecības laikā rodas ne tikai fizioloģisku izmaiņu, bet arī paaugstinātu dzelzs prasību rezultātā. Anēmija palielina priekšlaicīgu dzemdību risku, samazinātu dzimšanas svaru bērnam un dzelzs deficīta attīstības risku vēlāk augšanas periodā. Uzturs ir nozīmīgs dzelzs līmeņa uzturēšanā, tomēr dzelzs deficīta gadījumā ir nepieciešams uzsākt dzelzi saturošu uztura bagātinātāju un medikamentu lietošanu. Nepamatota dzelzs lietošana grūtniecības laikā saistās ar dažādu mikroelementu deficītu, oksidatīvo stresu un citām veselības problēmām. Pētījuma mērķis: Noskaidrot dzelzs deficīta (DD) un dzelzs deficīta anēmijas (DDA) izplatību un uzņemtos dzelzs avotus grūtniecēm Latvijā. Pētījuma metodes: Šķērsgriezuma pētījums tika realizēts laika posmā no 2017. gada augustam līdz 2019. gada oktobrim. Pētījumā piedalījās 1090 grūtnieces un nedēļnieces. Izlases veidošana notika pēc ērtības principa. Dalībnieču intervijas notika Latvijas reģionu pilsētu ambulatorajās iestādēs un slimnīcu pēcdzemdību nodaļās. Uztura paradumu izzināšanai tika izmantota aptaujas anketa “Latvijas grūtnieču uztura paradumi un tos ietekmējošie faktori”. Asins analīžu dati tika pierakstīti no medicīniskās dokumentācijas “Mātes pases”. Rezultāti: DDA vismaz reizi grūtniecības laikā tika diagnosticēta 24,7% grūtnieču, DD ar seruma feritīna (SF) robežvērtību SF <15 µg/l – 59,2%, bet ar robežvērtību SF <30 µg/l – 83,6%. Straujākais vidējais hemoglobīna (Hb) un SF kritums vērojams starp I un II grūtniecības trimestri: Hb no 126,6 g/l līdz 116,7 g/l; SF no 42,0 µg/l līdz 21,6 µg/l, (p<0,001). Kompleksos vitamīnus lietoja 53,9%, bet dzelzs preparātus 55,4% aptaujāto. Nepietiekama dzelzs preparātu lietošana bija 5,3% sieviešu ar DDA, bet nepamatota 66,3% grūtnieču ar pietiekamām dzelzs rezervēm (SF≥30 µg/l). Gaļu trīs un vairāk reizes nedēļā lietoja 84,6%, bet zivis divas un vairāk porcijas 15,6% aptaujāto. Rekomendējamo augļu daudzumu uzņēma 15,2%, bet dārzeņu – 9,4%. Ieteicamo piena patēriņu 3-4 porcijas dienā sasniedza 17,9% grūtnieču, bet vairāk par 4 porcijām piena produktu uzņēma 16,8% sieviešu. Uztura paradumos netika novērota statistiski nozīmīga atšķirība starp sievietēm ar DDA, DD un bez. Secinājumi: DDA skar ceturto daļu, bet DD lielāko daļu grūtnieču. Nepietiekama vai nepamatota dzelzs preparātu lietošana tika novērota nelielai daļai respondentu. Lielākajai daļai respondentu augļu, dārzeņu un zivju patēriņš bija nepietiekams, bet gaļas patēriņš bija pietiekami bieži. Uztura paradumiem netika novērota būtiska ietekme DDA un DD veicināšanā vai kavēšanā. Izmantotie atslēgas vārdi: dzelzs, dzelzs deficīts, anēmija, grūtniecība, uzturs, uztura bagātinātāji, vitamīni, dzelzs medikamenti, dzelzs vielmaiņa.

Iron deficiency anemia during pregnancy is a result of physiological changes as well as increased iron requirements. Anemia increases the risk of preterm birth, reduced birth weight and development of iron deficiency in children later during growth. Nutrition is important to maintain iron levels however supplementation is needed if iron deficiency develops. Unnecessary use of iron supplements during pregnancy may cause deficiency of various trace elements, oxidative stress and other health problems. The aim of the study is to investigate the prevalence of iron deficiency (ID) and iron deficiency anemia (IDA) and the sources of iron intake in pregnant women in Latvia. Research methods: The cross-sectional study was carried out in the period from August 2017 to October 2019 involving 1,090 pregnant and one-week postpartum women. Sampling was based on the principle of convenience. Face-to-face interviews were held in outpatient clinics and hospitals of Latvia. The questionnaire "Dietary habits and influencing factors of pregnant women of Latvia" was used to estimate frequency of dietary intake. Blood test data were recorded from the medical documentation "Mother's passport". Results: IDA at least once during pregnancy was diagnosed in 24.7%, ID with serum ferritin (SF) borderline <15 µg/l in 59.2% and SF borderline <30 µg/l in 83.6% of pregnant women. The biggest mean decrease in hemoglobin (Hb) and SF was observed between the first and second trimesters of pregnancy: Hb from 126.6 g/l to 116.7 g/l; SF from 42.0 µg/l to 21.6 µg/l (p <0.001). Multivitamins were used by 53.9% and iron supplements by 55.4% of respondents. Insufficient iron supplementation was reported in 5.3% of women with IDA and unnecessary in 66.3% of pregnant women with adequate iron stores (SF≥30 µg/l). Meat intake three or more times a week was reported by 84.6%, and fish intake two or more times a week by 15.6% of respondents. The recommended amount of fruit was consumed by 15.2%, but vegetables - 9.4% of women. Intake of milk products of 3-4 servings per day was reached by 17.9% of pregnant women, but more than 4 servings were consumed by 16.8% of women. There was no statistically significant difference in dietary habits between women with and without ID and IDA. Conclusions: IDA affects a quarter, while ID most of pregnant women. Insufficient or unnecessary use of iron supplements was observed in a small number of respondents. Sufficient meat consumption and insufficient consumption of fruit, vegetables and fish have most of respondents. No significant effect of dietary habits on ID and IDA was observed. Keywords: iron, iron deficiency, anemia, pregnancy, nutrition, food supplements, vitamins, iron medications, iron metabolism.