Izdegšanas sindroms starp Medicīnas fakultātes studentiem

Abstract

Pētījuma hipotēze: Medicīnas fakultātes studentiem ir Izdegšanas sindroma pazīmes, un ir ievērota korelācija starp Izdegšanas sindroma pazīmēm un Medicīnas fakultātes studentu studiju gada, papildus studijām, ārpusstudiju darbiem un ģimenes stāvokļa. Pētījuma mērķis: Izpētīt cik bieži Medicīnas fakultātes studentiem ir sastopams Izdegšanas sindroms, analizēt un salīdzināt pētījumu datus, un dalībnieku aizpildītas anketas, vai Izdegšanas sindroma pazīmes pieaug atkarībā no mācību slodzes. Analizēt un salīdzināt pazīmju korelāciju atkarībā no medicīnas studenta vecuma, dzimuma, ģimenes stāvokļa, studiju kursa, papildus studijām, darbam un citiem iespējamiem veicinošiem faktoriem. Darba uzdevumi: 1. Pētīt un analizēt literatūras datus par Izdegšanas sindroma sastopamību Medicīnas fakultātes studentiem provocējošiem un veicinošiem faktoriem, klīniskām izpausmēm, diagnostiku, ārstēšanas iespējām un profilaksi. 2. Izstrādāt aptaujas anketu, kuru izmantojot, ievākt un apkopot datus par Izdegšanas sindroma sastopamību starp Medicīnas fakultātes studentiem. Anketēšana notiks elektroniski caur https://docs.google.com/. Pētījuma dati tika ierakstīti datorprogrammā Microsoft Excel, turpmāka datu apstrāde notika datorprogrammā SPSS Statistics. 3. Analizēt Izdegšanas sindroma sastopamības biežumu Medicīnas fakultātes studentiem un to korelāciju atkarībā no studentu vecuma, dzimuma, ģimenes stāvokļa, studiju kursa, papildus studijām, darbam un citiem iespējamiem veicinošiem faktoriem. 4. Salīdzināt pētījuma darba rezultātus ar publicētiem literatūras datiem citās valstīs. Pētījuma materiāls: 2023. gadā veiktajā analītiskajā pētījumā iekļauti 112 dalībnieki - Medicīnas fakultātes studenti no Rīgas Stradiņa Universitātes un Latvijas Universitātes. Dati tika iegūti, izmantojot izstrādātu aptaujas anketu, kas sastāvēja no demogrāfiskās anketas un Maslačas Izdegšanas aptaujas. Kopumā analizētas 112 pētījuma dalībnieku anketas. Pētīta Izdegšanas sindroma sastopamības biežums Medicīnas fakultātes studentiem un to korelācija atkarībā no studentu vecuma, dzimuma, ģimenes stāvokļa, studiju kursa, papildus studijām, darbam un citiem iespējamiem veicinošiem faktoriem. Anketēšana veikta, ievērojot personas datu аizsаrdzību un konfidencialitāti. Pētījuma veikšanai saņemta atļauja no RSU Pētījumu ētikas komitejas. Pētījuma metodes: Pētījumā analizētas 112 Medicīnas fakultātes studentu aizpildītas anketas, kuru statistiskā datu apstrāde veikta pielietojot matemātiskās statistiskās datu apstrādes metodes: pētījuma dati tika ierakstīti datorprogrammā Microsoft Excel, turpmāka datu apstrāde notika datorprogrammā SPSS Statistics. Rezultāti un secinājumi: Izdegšanas sindroms var izsprausties daudzpusīgi, gan fiziski, gan psihoemocionāli. Šī sindroma diagnostika joprojām prasa plašu diferenciāldiagnostiku ar citām saslimšanām. Izdegšanas sindroma diagnostikai jābūt plašai, izmantojot dažādas metodes. Vislielāka loma diagnostikā ir uzticības pilnai sarunai ar pacientu, lai precīzi noskaidrotu anamnēzi un noteiktu visus darbā, studijās esošos psihosociālos riska faktorus, kuri var ietekmēt Izdegšanas sindroma attīstību pacientam. Savācot anamnēzi par pacientu nevar aizmirst arī par viņa rakstura īpašībām, slodzi ārpus studijām, darbam. Medicīnas studenti apmācības laikā pastāvīgi tiek pakļauti psihosemocionāla stresa faktoriem, kas, ja tie ir pastāvīgi, var izraisīt izdegšanas sindromu. Pieaugot izdegšanas sindroma izpausmei uz studentu veselību, samazinās studējošo akadēmiskie sasniegumi un paaugstinās risks ka students pārtrauks savas studijas. Saņemtie dati no veiktās anonīmas anketēšanas, pārliecinoši runā par to, ka aptaujātiem Medicīnas fakultātes studentiem tiek novērotas Izdegšanas sindroma pazīmes, un 36 (32,1%) no aptaujātiem studentiem ir augsts Izdegšanas sindroma līmenis. 24 (21,4%) no aptaujātiem Medicīnas fakultātes studentiem tika konstatēts augsts emocionālā izsīkuma līmenis, 63 (56,2%) no aptaujātiem studentiem – augsts depersonalizācijas līmenis, 52 (46,4%) no respondentiem tika novērots zems personīgo sasniegumu līmenis. No pētījuma rezultātiem izriet, ka hipotēze ir daļēji apstiprinājusies, un Medicīnas fakultātes studentiem tika atklātas Izdegšanas sindroma pazīmes. Pēc veiktās aptaujas datiem, statistiski ticamas atšķirības, korelācijas, starp Izdegšanas sindroma sastopamības pazīmju biežumu un vecumu, dzimumu, ģimenes stāvokli, studiju gadu, ārpus studiju aktivitāšu apjomu netika atrastas. Pēc Fišera testa p>0,05.

Hypothesis of the study: Students of the Faculty of Medicine have signs of Burnout Syndrome, and a correlation has been observed between the signs of Burnout Syndrome and the year of study, additional studies, extracurricular activities and family status of the students of the Faculty of Medicine. Study objective: To investigate how often burnout syndrome occurs among students of the Faculty of Medicine, to analyze and compare research data and questionnaires filled out by participants, whether signs of burnout syndrome increase depending on the workload. Analyze and compare the correlation of characteristics depending on the medical student's age, gender, family status, course of study, additional studies, work and other possible contributing factors. Research tasks: 1. To study and analyze literature data on the incidence of Burnout Syndrome among students of the Faculty of Medicine, provoking and contributing factors, clinical manifestations, diagnosis, treatment options and prevention. 2. To develop a survey questionnaire, which will be used to collect and compile data on the incidence of Burnout Syndrome among students of the Faculty of Medicine. The survey will take place electronically via https://docs.google.com/. Research data was recorded in the computer program Microsoft Excel 2016, further data processing took place in the computer program SPSS version 26.0. 3. To analyze the incidence of burnout syndrome among students of the Faculty of Medicine and their correlation depending on the students' age, gender, family status, study course, additional studies, work and other possible contributing factors. 4. To compare the results of the research work with published literature data in other countries. Research material: The analytical study conducted in 2023 included 112 participants - students of the Faculty of Medicine from Rīga Stradiņš University and the University of Latvia. Data were collected using a designed survey questionnaire consisting of a demographic questionnaire and the Maslach Burnout Survey. In total, 112 questionnaires of research participants were analyzed. The incidence of burnout syndrome among students of the Faculty of Medicine and their correlation depending on the students' age, gender, family status, study course, additional studies, work and other possible contributing factors were studied. The questionnaire was conducted in compliance with the protection and confidentiality of personal data. Permission to conduct the research was received from the RSU Research Ethics Committee. Research methods: The research analyzed the questionnaires filled out by 112 students of the Faculty of Medicine, the statistical data processing of which was carried out using mathematical statistical data processing methods: the research data were recorded in the computer program Microsoft Excel, further data processing took place in the computer program SPSS Statistics. Results and conclusions: Burnout syndrome can manifest itself in many ways, both physically and psycho-emotionally. The diagnosis of this syndrome still requires extensive differential diagnosis with other diseases. The diagnosis of burnout syndrome should be extensive, using different methods. The biggest role in diagnosis is a trustful conversation with the patient, in order to accurately clarify the anamnesis and determine all the psychosocial risk factors present at work and studies, which may affect the development of Burnout Syndrome in the patient. When collecting anamnesis about the patient, one cannot forget about his character traits, workload outside of studies, work. During training, medical students are constantly exposed to psychoemotional stressors, which, if persistent, can lead to burnout. As the manifestation of the burnout syndrome on students health increases, students academic achievements decrease and the risk that the student will stop his studies increases. The data obtained from the conducted anonymous survey convincingly speaks of the fact that the students of the Faculty of Medicine have signs of burnout syndrome, and 36 (32.1%) of the surveyed students have a high level of burnout syndrome. A high level of emotional exhaustion was found in 24 (21.4%) of the surveyed students of the Faculty of Medicine, a high level of depersonalization in 63 (56.2%) of the surveyed students, a low level of personal achievements was observed in 52 (46.4%) of the respondents. It follows from the results of the study that the hypothesis has been partially confirmed, and signs of burnout syndrome were detected in the students of the Faculty of Medicine. According to the survey data, no statistically reliable differences or correlations were found between the frequency of burnout syndrome and age, gender, marital status, year of study, and the amount of non-study activities. According to Fisher's test, p>0.05.