Pēc COVID-19 rehabilitācijas pacientu funkcionāla stāvokļa novērtēšana ar Funkcionāla stāvokļa pēc COVID-19 skalu. Skalas starpkultūru adaptācijas un validācijas process

Abstract

Ievads: Klok et al. (2020) ierosināja Post-COVID-19 funkcionālā stāvokļa (PCFS) skalu kā vienkāršu rīku, lai novērtētu ierobežojumus, kas saistīti ar pastāvīgiem simptomiem. Darba mērķi un uzdevumi: Darba mērķis: Adaptēt un validēt Pēc COVID-19 Funkcionāla Stāvokļa skalu un tās lietošanas instrukciju latviešu valodā. Darba uzdevumi: (1) Veikt literatūras sistemātisko pārskatu par tēmu. (2) Adaptēt PCFS skalu no angļu uz latviešu valodu. (3)Veikt pacientu aptauju un balstoties uz aptaujas rezultātiem veikt PCFS skalas validāciju. Darba metodes: Lai validētu skalu tika izstrādāts prospektīvs šķērsgriezuma pētījums. Tika sazināts ar PCFS skalas autoriem, lai dabūtu atļauju skalas lietošanā. Darba proces sastavēja no sekojošiem soļiem: (1) PCFS skalas tulkošanas un adaptācijas process, skalas latviešu versija iegūšana. (2) Anketas izveidošana. (3) Ētikas komitejas atļauju iegūšana. (4) Iekļaušanas kritēriju izstrādāšana. (5)Aptaujas izplatīšana un anketēšana (6) Datu statistiskā apstrāde IBM SPSS programmā. Papildus datu apstiprināšanai un pētījuma kvalitātes uzlabošanai tika veikts literatūras sistemātisks pārskats. Rezultāti: Sistemātiskajam literatūras pārskatam tika atlasīti 6 raksti, kas aprakstīja PCFS skalas starpkultūru adaptācijas un validācijas procesu.Visi pētījumi bija publicēti laikā periodā no 2021. līdz 2023.gadam. Visu pētījumu rezultāti demonstrēja labu uzticamību, kas norāda uz PCFS skalas derīgumu. Kopumā pētījumā piedalījās 30 cilvēki vecumā no 30 līdz 62 gadiem- 6 vīrieši un 24 sievietes. Mediānais respondentu vecums bija 51,0 gadi (SD ±7,03 gadi). Mediānais laiks no slimošanas līdz anketēšanas brīdim bija 52,0 nedēļas (SD ± 27,10 nedēļas), kas ir 11,97 mēneši. 5 cilvēki aizpildīja anketu atkārtoti acīmredzamas validitātes novērtēšanai un tika iegūtas 2 “Jā” atbildes uz pēdejo jautājumu, pārējas bija “Nē” atbildes Secinājumi: (1.) Atbilstoši literatūras sistemātiskajam pārskatam PCFS skala valīda un ir derīga lietošanai klīniskajā praksē. (2.) PCFS skalas latviešu versijai piemīt slikta acīmredzama validitāte, tāpēc viņu nevar izmantot klīniskajā praksē. Nepieciešams atkārtots, labi plānots pētījums.

Introduction: Klok et al. (2020) proposed the Post-COVID-19 Functional Status Scale (PCFS) as a simple tool to assess limitations associated with persistent symptoms. Aims of study: The purpose of the work: Adapt and validate the Post COVID-19 Functional Status scale and its instructions for use in Latvian.Tasks: (1) To carry out a systematic review of the literature on the topic. (2) Adapt the PCFS scale from English to Latvian. (3) Conduct a patient survey and, based on the results of the survey, perform the validation of the PCFS scale. Methods: A prospective cross-sectional study was designed to validate the scale. The authors of the PCFS scale were contacted to obtain permission to use the scale. The work process consisted of the following steps: (1) PCFS scale translation and adaptation process, obtaining the Latvian version of the scale. (2) Creating a questionnaire. (3) Obtaining ethics committee approvals. (4) Development of inclusion criteria. (5) Survey distribution and questionnaire (6) Statistical processing of data in IBM SPSS program. In addition to validating the data and improving the quality of the study, a systematic literature review was conducted. Results: For the systematic literature review, 6 articles were selected that described the process of cross-cultural adaptation and validation of the PCFS scale. All studies were published in the period from 2021 to 2023. The results of all studies demonstrated good reliability, indicating the validity of the PCFS scale. In total, 30 people aged between 30 and 62 participated in the study - 6 men and 24 women. The median age of the respondents was 51.0 years (SD ±7.03 years). The median time from illness to the time of the questionnaire was 52.0 weeks (SD ± 27.096 weeks), which is 11.97 months. 5 people filled out the questionnaire repeatedly for face validity assessment and 2 “Yes” answers to the last question were obtained, the rest were “No” answers. Conclusions: (1) According to the systematic review of the literature, the PCFS scale is valid and valid for use in clinical practice. (2) The Latvian version of the PCFS scale has poor apparent validity, so it cannot be used in clinical practice. A replicated, well-designed study is needed.