Pēcārstēšanas radītāju korelācija ar standartizētiem klīniski morfoloģiskiem rādītājiem HER2 pozitīvām, lokāli izplatītām krūts vēža pacientēm

Abstract

Latvijā 2017.gadā 54,8% gadījumu krūts vēzi diagnosticē II un III stadijā, līdz apmērām 20% no tiem ir HER2 pozitīvs krūts vēzis, šādos gadījumos ārstēšanu uzsāk ar neoadjuvanto sistēmisko terapiju. Lai uzlabotu šo pacienšu kopējo dzīvildzi, mazināt mirstību un recidīva risku, tiek pielietota ķīmijterapija kombinācijā ar mērķterapiju: anti-HER2 mērķterapija (trastuzumab vai trastuzumab/pertuzumab.) Atkarībā no atbildes reakcijas uz neoadjuvantu sistēmisko terapiju, pacientes pēc krūts ķirurģiskas ārstēšanas turpina adjuvantu mērķterapiju ar trastuzumab vai trastuzumab emtansine. Ir apstiprināts ka HER2 pozitīvas, lokāli izplatītas krūts vēža pacientes, kuras saņēma neodajuvantu citostātisku terapiju kopā ar trastuzumab/pertuzumab, lielāka daļa sasniedz pilnīgo patomorfoloģisku atbildi, nekā saņemot tikai trastuzumab ar ķīmijterapiju [1]. Pēc pētījuma rezultātiem, pacientēm, kas saņēma citostātisku terapiju kopā ar trastuzumab, recidīva risks samazinās par 10%, un 10 gadu kopēja dzīvildze pieaug par 9%, salīdzinot ar ķīmijterapiju ka vienīgo ārstēšanās veidu. Savukārt neoadjuvanta ķīmijterapija kopā ar trastuzumab/pertuzumab palielina kopējo dzīvildzi vēl par 3,9%, izteikti mazina recidīva risku, uzlabo pilnīgo patomorfoloģisku atbildi par 50-70%, salīdzinājumā ar ārstēšanu ar trastuzumab kopā ar ķīmijterapiju [2]. Lai noskaidrotu, kurām HER2 krūts vēža pacientēm būs labāka klīniska un patomorfoloģiska atbilde uz neoadjuvantu sistēmisko terapiju (trastuzumab pret trastuzumab/pertuzumab kombinācija ar neoadjuvantu citostātisko terapiju) nepieciešams noteikt korelāciju starp patomorfologisku atbildi un standartizētiem klīniski morfoloģiskiem radītājiem. Latvijā šāds pētījums nav veikts, tāpēc mana darba mērķis ir salīdzināt RAKUS LOC datus ar klīnisko pētījumu rezultātiem.