Aizkuņģa dziedzera vēžā radikālās ķirurģiskās ārstēšanas analīze Latvijas Onkoloģijas centrā

Abstract

Ievads: Aizkuņģa dziedzera vēzis ir onkoloģiska saslimšana ar agresīvu gaitu un slikti ilgtermiņa dzīvildzes prognozi. Pēc 2020.gada PVO datiem kopējā vēža incidences pasaulē aizkuņģa dziedzeris ierindojas 12.vietā. Mirstības ziņā - 7.vietā. Izolēti aplūkojot Latviju, tā incidences ziņā ierindota divpadsmitajā vietā, mirstības ziņā - piecpadsmitajā vietā pasaulē. Radikāla ķirurģiska ārstēšana tiek uzskatīta par galveno ārstēšanas veidu aizkuņģa dziedzera vēža gadījumā. Metodes: Tika veikts retrospektīvs pētījums, iekļaujot pacientus, kuri saņēmuši radikālu ķirurģisku ārstēšanu sakarā ar aizkuņģa dziedzera audzēju laika posmā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim. Visi pacienti bijuši stacionēti Rīgas Klīniskajā Universitātes slimnīcā, stacionārā “Latvijas Onkoloģijas centrs”. Tika veikta operatīvās taktikas, pēcoperācijas komplikāciju, pēcoperācijas perioda, ilgtermiņa dzīvildzes un mirstības analīze. Papildus noteikta riska faktoru korelācija ar pacientu mirstību. Rezultāti: Ķirurģisku ārstēšanu kopumā saņēmuši 176 pacientu, no tiem 138 (78,4%) sakarā ar adenokarcinomas diagnozi un 38 (21,6%) ar neiroendokrīna audzēja diagnozi. Kopumā 76 (43,2%) pacientiem novērotas komplikācijas pēc ISGPS un Clavien-Dindo klasifikācijas. Izvērtējot pacientu mirstību, konstatēta spēcīga korelācija ar stacionēšanas ilgumu ITN (p=0.013), audzēja stadiju (p=0,002), postoperatīvu komplikāciju esamību (p=0,003) un audzēja histoloģisko diagnozi (p=0,001). Piecu gadu dzīvildze adenokarcinomas grupā bija 15,1% un 82,4% neiroendokrīno audzēju grupā. Papildus salīdzinot mezopankreatisko ekscīziju (MPE) un standarta limfadenektomiju, konstatēts, ka veicot MPE, pagarinās operācijas laiks, stacionēšanas ilgums ITN un onkoloģijas nodaļā, taču tiek izmeklēts lielāks skaits limfmezglu, kas ir pozitīvs radikalitātes un labas prognozes rādītājs. Secinājumi: Pētījums pierāda, ka Latvijas Onkoloģijas centrā pacientu ilgtermiņa dzīvildze adenokarcinomas un neiroendokrīno audzēju grupās ir pielīdzināma citos pētījumos aprakstītajiem datiem. Neskatoties uz to, ir augsta pēcoperācijas komplikāciju incidence, kas norāda uz vajadzību pēc uzlabojumiem postoperatīvajā pacientu aprūpē.

Introduction: Pancreatic cancer is an agressive oncologic disease with poor long term survival prognosis. According to the WHO data pancreatic cancer is in the 12th place in the world by incidence. Mortality wise it is in 7th. Latvia is in 12th place by incidence and 15th by total mortality. Radical surgical intervention is considered main line of treatment for patients with pancreatic cancer. Methods: Retrospective study was performed, with patients undergoing radical curative surgical treatment from January 1st, 2016 to December 31st 2022. Patients underwent surgical treatment at Rigas Clinical University hospital “Latvion Oncology Center”. Analysis of surgical technique, postoperative complications, postoperative hospital stay, long term survival and mortality was performed. Additionally correlation between mortality and risk factors was analyzed. Results: In total 176 patients received surgical treatment- 138 (78,4%) with adenocarcinoma diagnosis and 38 (21,6%) with neuroendocrine tumour diagnosis. In total 76 (43,2%) patients developed postoperative complications according to ISGPS and Clavien-Dindo classifications. Mortality analysis showed strong correlation with prolonged ICU stay (p=0,013), cancer stage (p=0,002), postoperative complications (p=0,003) and histological diagnosis (p=0,001). 5-year survival of adenocarcinoma group was 15,1% and 82,4% in neuroendocrine tumour group respectively. Additional comparison of mesopancreatic excision (MPE) and standard lymphadenectomy was performed. Performing MPE time of operation, hospital stay and ICU stay incresed, but it allowed for more lymph nodes to be evaluated, which is a good sign of radicality and a sign of a better prognosis. Conclusions: Study shows that long term survival in “Latvian Oncology Center” is comparable to other similiar studies, nevertheless incidence of postoperative complications is still high and improvements to postoperative patient care must be administered.