Magnētiskās rezonanses/ultrasonogrāfijas sapludināšans tēmētas un randomizētas transperineālas priekšdziedzera biopsijas klīniskā nozīme pacientiem ar negatīvu transrektālās biopsijas rezultātu anamnēzē

Abstract

Mūsdienās transperineāla tēmēta priekšdziedzera biopsija ir izvēles metode, lai pierādītu priekšdziedzera vēzi. Šādu pieeju rekomendē Eiropas Urologu asociācija. Joprojām pastāv diskusija par optimālāko biopsijas protokolu. Pētījuma mērķis: izvērtēt multiparamteriskās magnētiskā rezonanses izmeklējuma un transrektālas ultrasonogrāfijas attēlu sapludināšanas transperineālās priekšdziedzera biopsijas diagnostisko nozīmi pacientiem ar negatīvu transrektālu priekšdziedzera biopsiju anamnēzē. Metodes: Pētījums ir retrospektīvs, viena centra pieredze. Pētījumā iekļauti pacienti, kuriem veikta multiparametriskās magnētiskās rezonanses izmeklējuma un transrektālas ultrasonogrāfijas attēlu sapludināšanas transperineāla priekšdziedzera biopsija SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikā laika posmā no 2019. g. oktobra līdz 2022. g. jūnijam un kuriem anamnēzē ir negatīva transrektāla priekšdziedzera biopsija, un pirms biopsijas veikts multiparametriskās magnētiskās rezonanses izmeklējums, kurā priekšdziedzera vēža varbūtība novērtēta ar 3-5 punktiem pēc Priekšdziedzera attēlveidošanas ziņošanas un datu vērtēšanas sistēmas (PIRADS). Rezultāti: Kopumā iekļauti 120 pacienti. Pacientu vidējais vecums 66 gadi (48-83 gadi) ar vidējo PSA 12.72 ng/ml (1.36 – 82 ng/ml) ar PSAD 0.26 ng/ml/ml (0.04-1.6 ng/ml/ml). Anamnēzē vidēji veiktas 1.45 biopsijas (1-5 biopsijas). Laiks kopš pēdējās biopsijas – vidēji ir 26.10 mēneši (2-108 mēneši, n - 99). Priekšdziedzera vēzis tika konstatēts 76 pacientiem (65%), no kuriem 54 (71.05%) gadījumos bija pozitīvi tikai tēmētie bioptāti, 22 (28.95%) gadījumos bija pozitīvi gan tēmētie, gan sistemātiskie bioptāti. Klīniski nozīmīgs vēzis konstatēts konstatēts 45 (57.9%) pacientiem. Salīdzinot priekšdziedzera diferenciācijas pakāpi (Grade - angl.) pēc Starptautiskās Uroloģiskās patoloģijas biedrības klasifikācijas starp tēmētiem un sistemātiskiem bioptātiem minētajiem 22 gadījumiem, tas novērots augstāks tēmētos bioptātos 13 (59.9%), identisks 8 (36.36%), bet tēmētos zemāks 1 (4.55%) gadījumā. Vidējais skaits ar sistemātiskiem bioptātiem - 9.07 (3-27). Tikai 2 (1.7%) gadījumos tika konstatēts priekšdziedzera vēzis ar Glīsona indeksu 3+3. Starp bioptātu skaitu, priekšdziedzera specifisko antigēnu, priekšdziedzera specifiskā antigēna blīvumu, laiku no pēdējās biopsijas un priekšdziedzera vēža konstatāciju korelācija netika atrasta. Pieaugot biopsijas skaitam anamnēzē (≥2), samazinājās izredzes konstatēt priekšdziedzera vēzi sistemātiskos bioptātos (OR 0.123, 95 % TI 0.022 – 0.674, p = 0.016). Secinājumi: Pacientiem ar pozitīvu multiparametriskās magnētiskās rezonanses atradi jāveic tēmēta priekšdziedzera biopsija. Priekšroka dodama transperineālai pieejai. Pacientiem ar negatīvu transrektālu priekšdziedzera biopsiju anamnēzē var veikt tikai tēmētu biopsiju, biopsijas protokolā neiekļaujot sistemātiskos jeb randomizētos bioptātus.

Nowadays a targeted transperineal MRI Fusion biopsy of the prostate is a technique of choice in the verification of prostate cancer recommended by the European Association of Urology. There is still a debate about the most accurate biopsy protocol. The objective of the study is to verify if targeted cores are sufficient enough to precisely diagnose prostate cancer in patients with a history of negative transrectal biopsies. Method: A retrospective study - one center experience. The study included patients who underwent a transperineal software multiparametric magnetic resonance imaging fusion biopsy at the Clinic of urology and oncological urology, Riga East University Hospital October, 2019, – June, 2022. The patients had a history of negative transrectal prostate biopsy and prior to the transperineal biopsy underwent an multiparametric magnetic resonance imaging evaluated as score 3-5 by Prostate Imaging–Reporting and Data System. Results: A total of 120 patients data were analyzed. A mean age 66 y (range 48-83), prostate specific antigen 12.72 ng/ml (1.36-82), density of prostate specific antigen 0.26 (0.04-1.6), prior transrectal biopsies 1.45 (1-5), time from last biopsy 26.1 mo (2-108). Prostate cancer was diagnosed in 76 patients (65 %) of which 54 cases (71.05%) were positive in targeted cores only, 22 (28.95%) in both targeted and systematic cores. Clinically significant prostate cancer was found in 44 (57.9%) patients. Comparing International Society of Urologic Pathologists Grade between targeted and systematic cores in 22 patients, grade was higher in targeted cores in 13 patients (59.09 %), identical grade in 8 patients (36.36 %), lower grade in 1 patient (4.55%). In 2 cases (1.7%) prostate cancer was detected only by systematic cores all of which were Gleason 3+3. Mean number of systematic cores were 9.07 (range 3-27). No correlation between number of cores, prostate specific antigen, density of prostate specific antigen, time from last biopsy and the detection rate of prostate cancer was found. Increased number (≥2) of prior negative transrectal biopsies decreased likelihood of positive systematic cores (OR 0.123, 95 % CI 0.022 – 0.674, p = 0.016). Conclusions: Patients with positive findings on multiparametric magnetic resonance imaging findings should undergo targeted prostate biopsy. The transperineal approach is recommended. Systematic biopsies can be omitted in patients with prior negative transrectal prostate biopsies.