Osmolārās un anjonu spraugas izmaiņas saindēšanās gadījumā ar etilēnglikolu

Abstract

Etilēnglikols ir bezkrāsains šķidrums ar saldenu garšu, kas bieži sastopams antifrīza sastāvā. Etilēnglikola izdzeršana izraisa nopietnu saindēšanos ar multiorgānu bojājumu un augstu mirstību. Saindēšanās diagnostika balstās pārsvara uz klīniskām izpausmēm un citiem nespecifiskiem testiem (seruma elektrolīti, anjonu sprauga, osmolārā sprauga, pH, kalcija oksalātu noteikšana urīnā). Pacientiem, kuri ir saindējušies ar etilēnglikolu raksturīga smaga metaboliska acidoze. Progresējot intoksikācijai, novēro augstu osmolāru spraugu, kas mazinās, metabolizējoties etilēnglikolam un sākotnēji nelielu anjonu spraugu, kas ar laiku pieaug. Metodes. Retrospektīvs klīnisko ierakstu pētījums. Pētījumā iekļauti pacientu klīniskie ieraksti, kuri bija stacionēti Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā ar diagnozi: Saindēšanās ar etilēnglikolu laika posmā no 01.01.2012 līdz 31.12.2019. Visiem pacientiem organismā bija konstatēta etilēnglikola klātbūtne. Stacionēšanās laikā bija veiktas regulāras asins paraugu analīzes (ph, laktāts, anjonu sprauga, seruma osmolaritāte, urea, kreatinīns, glikoze, jonizētais kalcijs). Rezultāti. Saindēšanās gadījumos ar etilēnglikolu novēro korelāciju starp laktāta un asiņu pH līmeņu izmaiņām. Saindēšanās gadījumos ar etilēnglikolu statistiski nozīmīgu korelāciju starp osmolāro spraugu un anjonu spraugu nenovēro. Iestāšanas brīdī novēro nozīmīgas korelācijas starp laktāta līmeni un osmolāro spraugu, starp laktāta līmeni un pH līmeni, starp laktāta līmeni un anjonu spraugu. Agrīni uzsāktās nieru aizstājterapijas rezultātā straujāk normalizējas pH līmenis. Secinājumi. Asiņu pH, anjonu sprauga, osmolārā sprauga un laktāta līmeņi korelē savā starpā un tos var izmantot kā netiešos diagnostiskos kritērijus saindēšanās gadījumā ar etilēnglikolu.

Ethylene glycole is a colorless, sweet-tasting liquid, which is often found in anifreeze. Ethylene glycol ingestion causes poisoning with multi-organ damage and high mortality. Diagnosis of poisoning is mainly based on clinical manifestations and other non-specific tests (serum electrolytes, anion gap, osmolar gap, pH, calcium oxalate crystals in urine). Ethylene glycol poisoning causes severe metabolic acidosis in patients. As intoxication progresses, a high osmolar gap is observed, which decreases as ethylene glycol is metabolized, and an initially small anion gap, which increases with timw from ingestion. Methods. A retrospective study of clinical records. The study includes the clinical records of patiens who were hospitalized at Riga Eastern Clinical University Hospital with the diagnosis: “Ethylene glycol poisoning” in period 01.01.2012 – 21.12.2019. The presence of ethylene glycol was detected in all cases. During hospitalization, regular analyzes of blood samples were performed (blood pH, lactate, anion gap, serum osmolarity, urea, creatinine, glucise, ionized calcium). Results.In ethylene glycol poisoning, a correlation between lactate and blood pH changes is observed. There is no statistically significant correlation between the osmolar gap and the anion gap. There are significant correlations between lactate level and osmolar gap, between lactate level and blood pH, between lactate level and anion gap. Early renal replacement therapy helps to normalize blood pH level more quickly. Conclusions. Blood pH, anion gap, osmolar gap and lactate levels correlate with each other and can be used as diagnostic criteria for ethylene glycol poisoning.