The Assessment of the Impact of plant Protection Products on Human Health with a Focus on Child and Adolescent Development

Abstract

Arvien vairāk epidemioloģisko pētījumu parāda saistību starp pesticīdu iedarbību un virkni reproduktīvo, attīstības un neiroloģiskās attīstības traucējumu, ko vismaz daļēji var izraisīt endokrīnās sistēmas traucējumi, kas izraisīti endokrīno sistēmu graujoši pesticīdu iedarbības rezultātā. Pesticīdu izraisītās problēmas saistītas ar agrīnu pubertātes sākumu zēniem un meitenēm, izmaiņas vīriešu reproduktīvajā sistēmā ar samazinātu spermas kvalitāti, kriptorhidismu, hipospadiju, sēklinieku disģenēzes sindromu (TDS) un agrīniem krūšu attīstības traucējumiem meitenēm (thelarche), izmaiņām sieviešu reproduktīvajos orgānos, u.tml. Šajā kontekstā tiek apspriesti tādi jautājumi kā neregulāri menstruālie cikli, ilgstošs laiks līdz iestājas grūtniecība, neauglība, reproduktīvo orgānu anomālijas, priekšlaicīgas dzemdības un spontānie aborti. Paaugstināts sieviešu un vīriešu reproduktīvo orgānu vēža risks, piemēram, krūts un olnīcu vēzis, sēklinieku un prostatas vēzis, kā arī bērnu leikēmija un smadzeņu audzēji bērniem, ir arī saistīts ar pesticīdu iedarbību. Pesticīdu epidemioloģiskajos pētījumos aprakstīti neiroloģiskie attīstības traucējumi bērniem, kas saistīti ar kavēšanos dažādos vecumam atbilstošos attīstības posmos, samazinātas intelektuālās spējas un traucētas motoriskās prasmes, kā arī neiro-uzvedības izmaiņas, kas ietekmē sociālo mijiedarbību, kā tas bieži tiek novērots uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumu (ADHD) un autisma spektra traucējumu (ASD) gadījumā. Diemžēl daudzi no šiem epidemioloģiskajiem pētījumiem nav pietiekami kvalitatīvi, lai sniegtu uz pierādījumiem balstītu informāciju par risku cilvēka veselībai. Kopumā tie parāda tikai asociācijas, nevis devas un atbildes reakcijas vai cēloņu un seku attiecības, jo ir grūti precīzi novērtēt iedarbību un pilnībā ņemt vērā visus traucējošos faktorus. Turklāt, pēcreģistrācijas epidemioloģisko pētījumu rezultāti bieži nesakrīt ar pesticīdu obligātās pirmstirdzniecības drošuma pārbaudes rezultātiem, kas lielā mērā balstās uz datiem no pētījumiem ar dzīvniekiem. Izmēģinājumus ar dzīvniekiem veic salīdzinoši lielās devās, bet tikai atsevišķiem pesticīdiem, bet maisījuma toksicitāti nevar novērtēt pilnībā. Turpretim epidemioloģiskie pētījumi atspoguļo faktisko cilvēku iedarbību uz daudziem dažādiem pesticīdiem (un citām ķīmiskām vielām) zemās koncentrācijās vidē. Tas vismaz daļēji varētu izskaidrot neatbilstību. Tāpēc ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp toksikologiem un epidemiologiem, lai izstrādātu epidemioloģiskos pētījumus, kas ir labāk piemēroti cilvēku veselības riska novērtēšanai un sniegtu pilnīgāku informāciju par devu – atbildes reakcijām.

A growing number of epidemiological studies are raising concerns about a link between pesticide exposure and a range of reproductive, developmental and neurodevelopmental disorders that may be at least partly due to endocrine disruption caused by endocrine disrupting pesticides. Early onset of puberty in boys and girls, changes in the male reproductive system with reduced sperm quality, cryptorchidism, hypospadias and testicular dysgenesis syndrome (TDS) and early breast development in girls (thelarche), changes in the female reproductive organs that lead to problems such as irregular menstrual cycles, prolonged time to pregnancy, infertility, abnormalities of the reproductive organs, premature births and miscarriages are discussed in this context. An increased risk of cancer of the female and male reproductive organs, such as breast and ovarian cancer, testicular and prostate cancer, as well as childhood leukemia and brain tumors in children, is also associated with exposure to pesticides. Neurodevelopmental disorders associated with delays in reaching developmental milestones, reduced intellectual abilities and impaired motor skills, as well as neurobehavioral changes that affect social interactions, as often observed in attention-deficit/hyperactivity disorder (ADHD) and autism spectrum disorder (ASD), have been described for pesticides in epidemiological studies. Unfortunately, a lot of these epidemiological studies are of insufficient quality to inform human health risk assessment. By and large they only show associations, not dose-response or cause-effect relationships, as it is difficult to assess exposure accurately and take all confounding factors sufficiently into account. In addition, the results of post-marketing epidemiological studies often do not match the results of the mandatory pre-marketing safety testing of pesticides, which is largely based on data from animal studies. Animal tests are carried out at relatively high doses, but only for individual pesticides. Mixture toxicity cannot be assessed. In contrast, epidemiological studies capture actual human exposure to many different pesticides (and other chemicals) at low environmental concentrations. This could at least partly explain the discrepancy. It needs a closer dialogue between toxicologists and epidemiologists, to design epidemiological studies that are better suited for human health risk assessment and to resolve this apparent conflict.