Urogenital Chlamydiosis: Diagnosis and Treatment

Abstract

Pētnieciskā darba mērķis: Šī literatūras apkopojuma mērķis ir sniegt visaptverošu pārskatu par dažādu diagnostisko laboratorisko metožu priekšrocībām un ierobežojumiem, lai noteiktu nekomplicētu uroģenitālo Chlamydia trachomatis infekciju. Turklāt ir aplūkotas nekomplicētas Chlamydia trachomatis izraisītas uroģenitālas infekcijas ārstēšanas iespējas. Pētnieciskā darba mērķi: Noskaidrot dažādu laboratorijas metožu priekšrocības un nepilnības uroģenitālas hlamidiozes diagnostikā. Sniegt pārskatu par izvēlētajiem pret Chlamydia trachomatis aktīvajiem antibakteriālajiem līdzekļiem. Pievērsties turpmākās uzraudzības procedūrai un atkārtotas testēšanas un ārstēšanas pārbaudes nepieciešamībai. Novērtēt potenciālās pret Chlamydia trachomatis vakcīnas nozīmi un dažādos viedokļus. Pētnieciskā darba hipotēzes: Nukleīnskābju amplifikācijas tests (Nucleic Acid Amplification Test (NAAT)) ir optimāla diagnostikas metode nekomplicētas dzimumorgānu hlamidiozes noteikšanai. Pašreizējās IUSTI Eiropas standarta antibakteriālo medikamentu lietošanas vadlīnijās noteiktajai terapijai ir augsts eradikācijas rādītājs, bet laboratorijās konstatē rezistentus Chlamydia trachomatis celmus. Atkārtota testēšana ir jāveic, lai atklātu pret antibiotikām rezistentu infekciju un reinficēšanos. Pētniecības dokumentā izmantotās metodes: Pētījums veikts kā zinātniskās literatūras apkopojums, izmantojot PubMed un Google Scholar datubāzes. Secinājumi: Lai gan neviena no diagnostikas metodēm nav perfekta, aprūpes punkta testiem būs potenciāls pārvarēt pašreizējos ierobežojumus uroģenitālās Chlamydia trachomatis infekcijas diagnostikā. Lai gan maz pacientu atgriežas uz atkārtotu testēšanu, tas ir efektīvs veids, kā atklāt atkārtotas infekcijas. Dažās iedzīvotāju grupās, piemēram, grūtniecēm, ir pamatoti veikt testus aprūpes vietā. Standarta aprūpes antibiotiku lietošanas režīmi joprojām ir efektīvi, un rezistences pret tiem attīstības risks ir zems

Aim of the Research Paper: The aim of this literature review is to give a comprehensive overview over advantages and limitations of different diagnostic laboratory techniques for the detection of uncomplicated urogenital Chlamydia trachomatis infection. Objectives of the Research Paper: To identify the advantages and pitfalls of different laboratory techniques for the diagnosis of urogenital chlamydiosis. To give an overview of chosen antimicrobial agents active against Chlamydia trachomatis. To address the follow-up procedure and the need for retesting and test-of-cure. To evaluate the significance and different approaches to a potential CT vaccine. Hypotheses of the Research Paper: NAATs are the optimal diagnostic technology for the detection of uncomplicated genital chlamydiosis. Current standard of care antibiotic regimen recommended by IUSTI guidelines has a high eradiation rate, but in laboratories detected resistant strains are emerging. Retesting and point of care testing are effective in detecting persistent infections and reinfection. Methods used in the Research Paper: Research is done in form of a literature review. PubMed and Google Scholar were used to find relevant scientific journals. Conclusion: Although none of the diagnostic methods is perfect, point of care tests will have the potential to overcome current limitations in diagnosis of urogenital CT infection. Although not many patients return for retesting, it is an effective way to detect reinfections. Point-of-care testing is warranted in certain populations, such as pregnant woman. Standard of care antibiotic regimens are still effective and the risk for development of resistance against them is low.