Sleep Disorders in Multiple Sclerosis. Literature Review

Abstract

Miega režīms ir veselīga cilvēka stūrakmens, kas ietekmē fizioloģiskās un kognitīvās funkcijas, kas ir būtiskas vispārējai labklājībai. Tās nozīme pārsniedz tikai atjaunojošus mērķus, ietekmējot atmiņu, emocionālo regulējumu, kā arī imūno funkciju. Medicīnas pasaulē miega traucējumu ietekme kļūst īpaši izteikta, sākot ar traucētu ikdienas darbību un beidzot ar pamatslimību saasināšanos. Multiplā skleroze (MS) izceļas kā labs piemērs, kur miega traucējumi veicina pazeminātu dzīves kvalitāti.

MS raksturo imūnsistēmas mediācijas uzbrukums centrālajai nervu sistēmai, izraisot iekaisumu, demielinizāciju un galu galā neiroloģiskus traucējumus. Lai gan MS ārstēšanas galvenā uzmanība bieži ir vērsta uz slimības progresēšanas novēršanu, izšķiroša nozīme ir arī blakusslimību, piemēram, miega traucējumu, pārvaldībai.

Bezmiegs, obstruktīva miega apnoja un ar miegu saistīti kustību traucējumi tiek minēti kā visizplatītākie miega traucējumi, kas pētīti indivīdiem ar MS.neskatoties uz to izplatību, miega traucējumi MS pacientiem bieži tiek novērtēti par zemu. Ir dziļa ietekme uz pacientu rezultātiem, jo neārstēti miega traucējumi ne tikai samazina dzīves kvalitāti, izraisot dienas nogurumu, depresiju un sāpes. Miega traucējumi var arī veicināt slimības progresēšanu.

Pastāv sarežģīta divvirzienu mijiedarbība starp miega traucējumiem un slimības progresēšanu. MS iekaisuma procesi ietekmē miega ilgumu un kvalitāti. Tajā pašā laikā traucēts miegs var saasināt MS simptomus un slimības progresēšanu, palielinot iekaisumu un mainot imūno funkciju. Turklāt slikta miega sekas pārsniedz fizioloģisko ietekmi, aptverot kognitīvo disfunkciju, garastāvokļa traucējumus un traucētu dienas darbību.

Miega traucējumu agrīna identificēšana un novēršana ir būtiska ne tikai miega kvalitātes uzlabošanai, bet arī ārstēšanas rezultātu maksimizēšanai, kas saistīti ar faktisko slimību. Agrīna iejaukšanās var palīdzēt mazināt miega problēmu negatīvo ietekmi uz MS progresēšanu un uzlabot pacientu vispārējo labsajūtu. Skrīninga rīka formulējumu ieteicams izmantot nesen diagnosticētiem MS pacientiem, jau esošajiem diagnostikas rīkiem ir augsts gan jutīgums, gan specifiskums. Pacientiem, kuriem ir aizdomas par miega traucējumiem, vairāk jāveicina polisomnogrāfijas atsauces. Tiek iedrošināti arī subjektīvie kvetināri (ESS, PSQI).

Noslēgumā jāsaka, ka miega traucējumi ir izplatīti, bet tajā pašā laikā nepietiekami novērtēti. Izpratne par divvirzienu saikni starp miegu un MS ir izšķiroša, lai sniegtu visaptverošu aprūpi indivīdiem. Piešķirot prioritāti rūpīgiem miega novērtējumiem un iejaukšanās pasākumiem, veselības aprūpes speciālisti var optimizēt ārstēšanas rezultātus, paaugstināt dzīves kvalitāti un mazināt miega traucējumu ietekmi uz MS progresēšanu.

Sleep is a cornerstone of a healthy human, influencing physiological and cognitive functions essential for overall well-being. Its significance is beyond mere restorative purposes, affecting memory, emotional regulation, as well as immune function. In the realm of medical world, the impact of sleep disturbances becomes particularly pronounced, with a ranging presentation from impaired daily functioning to exacerbation of underlying diseases. Multiple Sclerosis (MS) stands out as a good example wherein sleep disturbances contribute to reduced quality of life.

MS is characterized by immune mediate attack on the central nervous system, causing inflammation, demyelination, and eventually neurological disturbances. While the primary focus of MS treatment often revolves around preventing disease progression, the management of comorbidities, such as sleep disorders, is also crucial.

Insomnia, obstructive sleep apnea, and sleep-related movement disorders are mentioned as the most prevalent sleep disturbances researched in individuals with MS. Despite their prevalence, sleep disorders in MS patients are frequently underestimated. There are profound implications for patient outcomes, as untreated sleep disturbances not only cause a reduced quality of life by causing day-time fatigue, depression and pain. Sleep disturbances may also promote disease progression.

There is a complex bidirectional interplay between sleep disturbance, and disease progression. The inflammatory processes of MS impacts sleep duration and quality. At the same time, disrupted sleep can exacerbate MS symptoms and disease progression through increased inflammation and altered immune function. Moreover, the consequences of poor sleep extend beyond physiological effects, encompassing cognitive dysfunction, mood disturbances, and compromised daytime functioning.

Identifying and addressing sleep disruptions early on is vital not only for improving sleep quality but also for maximizing treatment outcomes related to the actual disease. Early intervention can help lessen the negative effects of sleep problems on the progression of MS and enhance the overall well-being of patients. The formulation of a screening tool is recomended to be utilized in newly diagnosed MS patients, the already existing diagnostic tools scores high in both sensitivity and specificity. Polysomnography referals should be more encourged in patient suspected with a sleeping disorder. Subjective quetinnaries (ESS, PSQI) are as well encourged.

To conclude, sleep disturbances are prevalent but at the same time underestimated. Understanding the bidirectional link between sleep and MS is crucial for providing comprehensive care to individuals. By prioritizing thorough sleep assessments and interventions, healthcare professionals can optimize treatment results, elevate the quality of life, and alleviate the impact of sleep disturbances on the progression of MS.