Urolithiasis in Children – Literature Review

Abstract

Urolitiāze, kas savulaik tika uzskatīta par retu slimību bērnu populācijā, pēdējos gados ir uzrādījusi ievērojamu izplatības un sastopamības pieaugumu, un tās dominējošie cēloņi ir mainījušies no infekcijas uz vielmaiņas faktoriem. Var aprakstīt vairākus veicinošus faktorus un teorijas, kad runa ir par bērnu urolitiāzes pieaugumu, un maz ticams, ka vainojams viens noteicošais faktors. Faktori, kuriem var būt nozīmīga loma, ir uztura paradumu un šķidruma uzņemšanas paradumu maiņa, bērnu aptaukošanās epidēmija, vides ietekme, piemēram, klimata pārmaiņas, kā arī pastiprināta atklāšana un izpratne. Ir aprakstītas diagnostikas problēmas, un ārstiem vajadzētu radīt aizdomas par urolitiāzi bērniem un izvairīties no nepareizas diagnozes noteikšanas. Sākotnējā ārstēšanā jāiekļauj akūtu komplikāciju ārstēšana, izmantojot gan konservatīvu, gan invazīvu pieeju. Metabolisma analīze jāveic visos pediatrijas gadījumos pēc urolitiāzes parādīšanās, jo tā ir recidivējoša slimība, kas ir visaugstākā starp tiem, kuriem ir vielmaiņas anomālijas. Tāpēc, runājot par ilgtermiņa pārvaldības stratēģijām, profilaktiska ārstēšana un atkārtota vielmaiņas analīžu novērošana ir ļoti svarīga, jo tās var norādīt uz esošu vielmaiņas anomāliju un ārstēšanas efektivitāti.

Urolithiasis, once considered a rare disease in the paediatric population, has shown a notable rise in prevalence and incidence over recent years, with a shift in its predominant causes from infectious to metabolic factors. Several contributing factors and theories can be described when it comes to the rise in paediatric urolithiasis, and it is unlikely that one determinate factor is responsible. Factors that may play significant roles are changing dietary habits and fluid intake patterns, the childhood obesity epidemic, environmental influences such as climate change, and increased detection and awareness. Diagnostic challenges are described, and clinicians should raise suspicion for urolithiasis in children and avoid misdiagnosing. Initial management should include that of acute complications, with both conservative and invasive approaches utilized. A metabolic analysis should be done in all paediatric cases after presentation with urolithiasis since it is a recurrent disease, with the highest rate among those with metabolic anomalies. Therefore, when it comes to long-term management strategies prophylactic treatment and follow-up with repeated metabolic analyses are crucial since they can indicate an existing metabolic abnormality and treatment efficacy.