Vascularized Growth Plate Transplantation . Vascular Anatomy of the Growth Plate, Transplantation Methods, Outcome – Literature Review

Abstract

Kopš pirmajiem pielietojumiem 80. gadu sākumā vaskularizētas fibulārās proksimālās epifīzes izmantošana un iegūšanas tehnika ir piedzīvojusi daudz izmaiņu, proti, asinsvada izvēle un asinsvadu pedikļa konstrukcija. Šajā rakstā tiek pētīta fibulas asinsvadu anatomija, īpašu uzmanību pievēršot proksimālās augšanas plāksnītes asinsvadu anatomijai, lai palīdzētu izvēlēties piemērotu asinsvadu pedikulu un uzlabotu fibulas pārnešanas procedūru veiksmi pediatriskiem pacientiem. Veicot rūpīgu esošās literatūras un klīnisko novērojumu pārskatu un sintēzi, tika analizētas dažādas ķirurģiskās tehnikas iterācijas, sākot no iegūšanas līdz fiksācijai, īpašu uzmanību pievēršot rezultātiem maziem pacientiem, kuriem veikta rekonstruktīvā ķirurģija pēc dažādas pakāpes staru renes rezekcijas. Iegūtie rezultāti liecina, ka priekšējie stilba kaula asinsvadi ir piemēroti, lai nodrošinātu drošu asinsapgādi gan proksimālajai epifīzei, gan proksimālajām divām trešdaļām no kaula kaula kaula diafīzes. Turklāt, salīdzinot ar alternatīvām metodēm, reversās plūsmas anastomozes loksnes, kuru pamatā ir priekšējā stilba kaula artērija, novērš sākotnējā ķirurģiskajā metodē novērotos trūkumus, vienlaikus uzrādot labākus rezultātus proksimālās savienošanās, augšanas, hipertrofijas, remodelācijas un funkcionālo rezultātu sasniegšanā. Tomēr literatūrā vēl nav minēts gadījums, kad bērnu pacientiem tiktu rekonstruēts visa garuma rādiuss, nepaļaujoties uz blakus esošās ulnas daļas fiksāciju, un šobrīd pieejamās iespējas rada prono-supinācijas zudumu. Turklāt pētījums atklāj, ka trūkst vienprātības par optimālajiem recipientu asinsvadiem abām fibulārajām saista vēnām, kas veidojas ar apgrieztās plūsmas anastomozes lāpstiņām. Ierosinātie varianti ietver v. cephalica izmantošanu kopā ar vienu no radiālajām saista vēnām vai saista vēnas izmantošanu, kas saistīta ar kopējo starpsisku artēriju kopā ar v. subcutanea. Nobeigumā jāsecina, ka, lai gan joprojām pastāv problēmas, vaskularizētas fibulārās epifīzes izmantošana apakšdelma garuma defektu, jo īpaši distālā rādiusa, rekonstrukcijā ir pierādījusi savu pielietojamību un priekšrocības salīdzinājumā ar neķirurģiskām metodēm.

The use and harvesting technique of vascularized fibular proximal epiphysis has seen many revisions since its first applications in the early 1980’s, namely the choice of supplying vessel and the construction of the vascular pedicle. This paper explores the vascular anatomy of the fibula with particular focus on the proximal growth plate vascular anatomy aiming to guide the selection of an appropriate vascular pedicle and enhancing the success of fibular transfer procedures in pediatric patients. Through a thorough review and synthesis of existing literature and clinical observations, various iterations of the surgical technique, from harvesting to fixation, were analysed paying special attention to outcomes in young patients undergoing reconstructive surgery following different degrees of radius resection. The findings highlight the suitability of the anterior tibial vessels for providing a dependable blood supply to both the proximal epiphysis and the proximal two-thirds of the diaphysis of the fibula. Moreover, compared to alternative techniques, reverse flow anastomosis flaps based on the anterior tibial artery overcomes the draw-backs observed in the original surgical method whilst demonstrating superior results in achieving proximal union, growth, hypertrophy, remodelling and functional outcomes. However, the case of reconstruction of a full length radius without relying on the adjacent ulna for fixation in pediatric patients is not yet mentioned in the literature, with the options available today leading to a loss of prono-supination. Additionaly, the study reveals a lack of consensus on the optimal recipient vessels for the two fibular commitant veins arrising with reverse flow anastomosis flaps. Proposed options include utilizing the cephalic vein in conjunction with one of the radial commitant veins, or utilizing a commitant vein associated with the common interosseous artery along with a subcutaneous vein. In conclusion, while challenges persist, the use of vascularized fibular epiphyseal transfer in the reconstruction of forearm length defects, particularly the distal radius, has proved its applicability and advantages over non-surgical methods.