Occupation radiation exposure in aviation

Abstract

Ievads. Piloti un lidojumu apkalpes locekļi bieži lido gaisā, kur viņi ir pakļauti kosmiskajam un saules starojumam, kā arī citiem radiācijas avotiem, kas ir specifiski lidošanas apstākļiem. Šis literatūras apkopojums ir veidots, lai izprastu veselības apdraudējumus, kas saistīti ar radiācijas iedarbību aviācijas nozarē. Mērķis. Galvenais mērķis ir novērtēt jonizējošā starojuma iedarbības līmeņus un avotus, ar kuriem saskaras gaisa kuģi, identificēt šādas iedarbības primāros avotus un iegūt pilnīgu izpratni par tā iespējamo ietekmi uz veselību. Turklāt pētījumā tiek izskatīti un novērtēti esošie normatīvie regulējumi un aizsardzības stratēģijas, kas tiek izmantotas šo risku mazināšanai. Metodes. Galu galā, sintezējot esošās zināšanas, šī darba mērķis ir veicināt holistisku izpratni par ar radiāciju saistītajiem arodveselības jautājumiem aviācijā. Pētījumā ir pētīti radiācijas iedarbības avoti, veidi un sekas aviācijā, tiek pārbaudītas arī regulējošie normatīvi, aizsardzības pasākumi un turpmākās izpētes iespējas, lai nodrošinātu visaptverošu izpratni par šo svarīgo arodveselības problēmu. Rezultāti. Rezultāti liecina, ka aviācijas personāls patiešām ir pakļauts kvantitatīvi nosakāmam jonizējošā starojuma līmenim, galvenokārt kosmiskajiem stariem. Pētījumā ir uzsvērts, ka iedarbības līmeņi būtiski atšķiras atkarībā no lidojuma augstuma un ģeomagnētiskās aktivitātes, atklājot sarežģītu riska profilu, ko ietekmē dažādi darbības un vides faktori. Neskatoties uz identificējamiem riskiem, salīdzinošā analīze liecina, ka aviācijas profesionāļiem nav lielāks risks saslimt ar radiācijas izraisītām veselības problēmām, piemēram, vēzi vai sirds un asinsvadu slimībām, nekā pārējiem iedzīvotājiem. Secinājumi. Šī pētījuma secinājumi uzsver pašreizējo seku mazināšanas stratēģiju un normatīvo standartu nozīmi, lai saglabātu zemu risku aviācijas darbinieku veselībai. Tomēr pētījumos ir noteiktas arī vairākas jomas, kurās jāveic uzlabojumi, galvenokārt riska novērtēšanas metodoloģiju pilnveidošana, aizsardzības pasākumu pastiprināšana un stingrākas normatīvās atbilstības nodrošināšana. Šajā pētījumā ir aprakstīta aviācijas personāla darba pakļaušana jonizējošajam starojumam, apstiprinot pašreizējo drošības pasākumu efektivitāti, vienlaikus aicinot turpināt pētniecību un attīstību. Tas prasa saskaņotus pētnieku, nozares ieinteresēto personu un regulatīvo iestāžu centienus, lai uzlabotu mūsu izpratni un pārvaldību par radiācijas riskiem aviācijā, nodrošinot gaisa kuģu apkalpes veselību un drošību, izmantojot informētas politikas veidošanu un novatoriskas aizsardzības stratēģijas.

Pilots and flight crew members often fly through the skies where they're exposed to cosmic and solar radiation, among other radiation sources unique to flying. This literature review takes a step toward understanding the health risks that come with radiation exposure in the aviation industry. Aim. The central objective of this study is to evaluate the levels and sources of ionizing radiation exposure encountered by aircraft, identify the primary sources of such exposure, and gain a thorough understanding of its potential health effects. Moreover, the study examines and appraises the existing regulatory frameworks and protective strategies employed to mitigate these risks. Ultimately, by synthesizing the existing body of knowledge, this review aspires to contribute to a holistic understanding of radiation-related occupational health issues in aviation. The study will explore the sources, types, and implications of radiation exposure in aviation. Regulatory landscapes, protective measures, and avenues for future research will also be examined to ensure a comprehensive understanding of this crucial occupational health concern. The findings indicate that aviation personnel are indeed exposed to a quantifiable level of ionizing radiation, primarily cosmic rays. The study highlights how exposure levels vary significantly with flight altitude and geomagnetic activity, revealing a complex risk profile influenced by various operational and environmental factors. Despite the identifiable risks, the comparative analysis suggests that aviation professionals are not at a higher risk of radiation-induced health issues, such as cancer or cardiovascular diseases, than the general population. The findings of this study underscore the significance of current mitigation strategies and regulatory standards in maintaining low health risks for aviation workers. However, the research also identifies several areas for improvement, mainly refining risk assessment methodologies, enhancing protective measures, and ensuring stricter regulatory compliance. This study describes the occupational exposure of aviation personnel to ionizing radiation, affirming the effectiveness of current safety measures while advocating for continued research and development. It calls for a concerted effort among researchers, industry stakeholders, and regulatory bodies to advance our understanding and management of radiation risks in aviation, ensuring the health and safety of aircrew through informed policy-making and innovative protective strategies.