Burnout among Doctors within Various Medical Fields

Abstract

Šajā literatūras pārskatā tiek izpētīti izdegšanas sindroma cēloņi, saistītie faktori, sekas un novēršanas stratēģijas medicīnas jomā darbojošos ārstu vidū dažādās medicīnas specialitātēs. Pārskatā tiek izmantoti publicētie pētījumi un raksti no dažādām pierādījumu balstītām datu bāzēm, kas aptver laika periodu no 2001. līdz 2023. gadam, fokusējoties uz faktoriem, piemēram, personības iezīmēm, vecumu, dzimumu, algu, darba stundu skaitu, administratīvo slodzi un atbalsta sistēmām. Izdegšanas sindroma izplatība, kas svārstās no 12% līdz 81%, parāda saskaņotību dažādās valstīs un medicīnas jomās, ieskaitot iekšējo medicīnu, ģimenes medicīnu, ķirurģiju un steidzamās palīdzības medicīnu. Izdegšanas sekas ietver medicīniskās kļūdas, garīgās veselības problēmas, vielu ļaunprātīgu izmantošanu, starpersonu konfliktus un vispārēju neapmierinātību. Novēršanas stratēģijas, piemēram, konsultācijas, grupveida refleksija, stresa pārvaldība, apziņas pilnveide un fiziskās aktivitātes, tiek uzsvērtas kā efektīvas iejaukšanās formas. Pētījums uzsver nepieciešamību pēc papildu izpētes, lai noteiktu organizatoriskos faktorus un ieviestu agrīnas novēršanas metodes, lai uzlabotu ārstu labklājību un dzīves kvalitāti.

This literature review explores the causes, associated factors, consequences, and prevention strategies of burnout among doctors across different medical specialties. The review examines published studies and articles from various evidence-based databases spanning from 2001 to 2023, focusing on factors such as personality traits, age, gender, salary, working hours, administrative workload, and support systems. Burnout prevalence, which ranges from 12% to 81%, shows consistency across different countries and medical fields, including internal medicine, family medicine, surgery, and emergency medicine. Consequences of burnout include medical errors, mental health issues, substance abuse, interpersonal conflicts, and overall dissatisfaction. Preventive strategies such as counseling, group reflection, stress management, mindfulness, and physical activities are highlighted as effective interventions. The study emphasizes the need for further research to identify organizational factors and implement early prevention methods to enhance doctors' well-being and quality of life.