Productivity Dynamics: Unraveling the Impact of Thermal Comfort and Beyond

Abstract

Pāreja uz darbu birojā pēdējos gadsimtos ir veicinājusi pētījumus par kognitīvo spēju optimizāciju un vispārējo produktivitāti, lai indivīdi sasniegtu maksimālās darbaspējas. Produktivitāte, ko ietekmē neskaitāmi faktori, piemēram, iekštelpu gaisa temperatūra, mitrums un gaisa ātrums, ir bijis detalizētu pētījumu priekšmets, lai radītu iekštelpu vidi, kas nodrošina maksimālu produktivitāti. Šajā literatūrā, atsaucoties uz 78 publikācijām, kas iegūtas no dažādām zinātniskām datubāzēm, galvenā uzmanība pievērsta viskritiskāko faktoru noteikšanai, kas ietekmē iekštelpu vidi un līdz ar to arī produktivitāti. Darba mērķis ir izpētīt šo faktoru ietekmējošos patofizioloģiskos mehānismus un to ietekmes apmēru. Turklāt, darbā tiek apspriestas iekštelpu klimata optimizēšanas stratēģijas, tiek piedāvātas idejas nākotnes arhitektūras projektiem un ieteiktas jomas turpmākiem pētījumiem. Rezultāti uzsver, cik svarīgi ir saglabāt ideālu iekštelpu temperatūras diapazonu (22-26 °C), lai maksimāli palielinātu produktivitāti, jo pat nelielas novirzes var būtiski ietekmēt cilvēka ķermeņa fizioloģiskās reakcijas. Ir pierādīts, ka tādi faktori kā dzimums, ĶMI, vecums, CO2 līmenis, psihosociālie elementi, apgaismojums un akustika būtiski ietekmē produktivitāti. Novērtēšanas rīki, piemēram, uzdevumu izpildes rādītāji, ātrums, precizitāte, EEG analīze un PMV analīze sniedz vērtīgu ieskatu energoefektīvu ēku projektēšanā. Noslēgumā jāsaka, ka termiskais komforts tieši ietekmē produktivitāti, uzsverot iekštelpu gaisa apstākļu optimizēšanas nozīmi. Šī optimizācija ne tikai palīdz novērst slimas ēkas sindromu, bet arī mazina energoefektivitāti ēkās, veicinot vispārējo ilgtspējību un labklājību.

The transition towards office-based work in recent centuries has brought to investigations on optimization of cognitive abilities and overall productivity, aiming for individuals to achieve peak performance consistently. Productivity, influenced by myriad factors such as indoor air temperature, humidity, and air velocity, has been the subject of detailed studies to create indoor environments that ensure maximal productivity. This literature, citing 78 publications, sourced from a variety of scientific databases, focuses on identifying the most critical factors affecting indoor environments and, consequently, productivity. It aims to study the pathophysiological mechanisms these factors influence and the extent of their impact. Additionally, the review discusses strategies for optimizing indoor climate, presents ideas for future architectural projects, and suggests areas for future research in this field. The findings emphasize the importance of maintaining an ideal indoor temperature range (22-26 °C) for maximizing productivity, as even minor deviations can significantly affect physiological responses in the human body. Factors such as gender, BMI, age, CO2 levels, psychosocial elements, lighting, and acoustics are also shown to exert notable impacts on productivity. Assessment tools such as task performance metrics, speed, accuracy, EEG analysis, and PMV analysis provide valuable insights for designing energy-efficient buildings. In conclusion, thermal comfort directly influences productivity, underscoring the significance of optimizing indoor air conditions. Not only does this optimization help prevent sick-building syndrome, but it also mitigates energy inefficiencies in buildings, contributing to overall sustainability and well-being.