Which Patients Stand to Gain the Most from a Rhythm Control Strategy in the Treatment of Atrial Fibrillation, A Literature Review

Abstract

Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds aritmijām, kas rada ievērojamu kaitējumu pacientiem un slogu veselības aprūpes sistēmai ar nozīmīgu saslimstības un mirstības risku. Līdz šim tradicionālā terapija bija vērsta uz simptomu mazināšanu ar ritma kontroli, tomēr nesenākie pētījumi ir parādījuši ritma kontroles pieaugošo lomu. Ritma un frekvences kontrolei veltītās diskusijas kādu laiku bija rimušas, bet šobrīd ir atsākšās. Jaunākās tehnoloģijas un ārstēšanas stratēģijas ir ritma kontroli padarījušas daudzsolšāku. Droša un efektīva ritma kontrole sniedz iespēju samazināt neatgriezeniskās priekškambaru izmaiņas un novērst ar ĀF saistītās komplikācijas, kā sirds mazspēja, insulti un nāve augsta riska pacientiem. Šāda pieeja ir spējīga apturēt ĀF pacientu slimības progresiju un uzlabot dzīves kvalitāti. Paplašinot ritma kontroles stratēģijas izmantošanu ir svarīgi līdzsvarot gan riskus, gan ieguvumus. Optimāla kandidātu atlase veiksmīgai ritma kontrolei prasa niansētu izpratni par faktoriem, kas ir tai labvēlīgi. Šis literatūras apskats cenšas izpētīt aktuālos atzinumus, kas ietekmē ritma kontroles izvēli ĀF ārstēšanā mūsdienās.

Atrial fibrillation (AF) is one of the most common cardiac arrhythmias and poses a substantial burden to patients and healthcare services, with considerable risk of morbidity and mortality. While traditional management focused on treating symptoms with rate-control, recent studies have shifted towards an increasing role of rhythm control. The rate- versus rhythm-control debate has been dormant for some time but is now starting to gain traction once more. Newer techniques and strategies have since made rhythm control more promising. Safe and effective rhythm control holds the potential to mitigate irreversible atrial remodeling and prevent AF-related complications, including heart failure, strokes, and death in high-risk patients. This approach has the capacity to halt progression and improve quality of life in AF patients. With more prevalent use of rhythm- control-strategy, balancing both risks and benefits becomes crucial. Identifying the optimal candidates for successful outcomes requires a nuanced understanding of factors favoring rhythm control, a landscape that has evolved significantly in the last decade. This literature review aims to explore the contemporary considerations that influence the choice of rhythm control in the management of AF in the current era.