Title: Causes of Large for Gestational Age Newborns from Mothers without Gestational Diabetes Mellitus
Other Titles: Liels gestācijas laikam auglis – nediabētiskie cēloņi
Authors: Anna Miskova
Isha Mittal
Medicīnas fakultāte
Faculty of Medicine
Keywords: LGL; dzimšanas svars; mātes faktori; biomarķieri; ģenētiskie sindromi; vides faktori; iznākumi;LGA; birth weight; maternal factors; biomarķieri; genetic syndromes; environmental factors; outcomes
Issue Date: 2024
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Jaundzimušie ar lieli gestācijas laikam (LGL) piedzimst ar svaru, kas pārsniedz 90. percentili, un viņiem ir augstāks perinatālās saslimstības un mirstības risks, īpaši, ja svars pārsniedz 97. percentili. Lai gan korelācija starp gestācijas cukura diabētu (GCD) un augļa macrosomiju ir labi zināma, pētījumi liecina par lielu LGL zīdaiņu skaitu mātēm, kurām nav diabēta. Tas uzsver nepieciešamību izpētīt citus augļa pārmērīgas attīstības cēloņus. Mērķis: Identificēt galvenos augļa makrosomijas cēloņus un iespējamos tūlītējos un ilgtermiņa rezultātus, kas saistīti ar LGL jaundzimušajiem, kas dzimuši mātēm bez gestācijas cukura diabēta. Metodoloģija: Tika veikts literatūras pārskats, analizējot datus no 27 dažādiem literatūras avotiem, kas publicēti laika posmā no 2002. līdz 2024. gadam, lai izpētītu mātes, ģenētisko un vides faktoru saistību ar GV dzemdību risku, kā arī tūlītējas un ilgtermiņa komplikācijas, kas saistītas ar augļa pārmērīgu attīstību. Primārās publikācijas tika iegūtas no PubMed un ScienceDirect datubāzēm. Klīniskās vadlīnijas tika sniegtas, izmantojot uzticamas pierādījumos balstītas datubāzes, piemēram, UpToDate, WHO un ACOG. Rezultāti: LGL attistību galvenokārt ietekmē mātes faktori, īpaši mātes svars pirms grūtniecības un tās laikā. Sievietēm, kuras pašas piedzimušas LGL, ir divas reizes lielāka iespēja dzemdēt LGL bērnus. Sociāli ekonomiskās atšķirības, piemēram, zems mātes izglītības līmenis un ierobežota piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem, veicināja augļa pārmērīgu attīstību neaizsargātās populācijās. Turklāt arī mātes rase, īpaši starp pamat iedzīvotajiem, ietekmē augļa makrosomiju. Ģenētiskas slimības, piemēram, Bekvita-Vīdemana sindroms (BWS), ievērojami veicina augļa makrosomiju, un BWS pacientiem ir augsts LGL risks. Mātes saskarsme ar smalkām putekļu daļiņām (PM2.5) agrīnas grūtniecības laikā palielina augļa makrosomijas risku. Secinājumi: Pētījuma raksts demonstrē sarežģītu LGL fonu, ko ietekmē mātes, ģenētisko un vides faktoru kombinācija. Tas uzsver nepieciešamību izprast plašo makrosomijas etioloģiju, lai izstrādātu preventīvus pasākumus un uzlabotu mātes un jaundzimušā veselību.
Large for gestational age (LGA) newborns have birth weights more than the 90th percentile and are at a higher risk of perinatal morbidity and mortality, particularly beyond the 97th percentile. Although the traditional relationship between gestational diabetes mellitus (GDM) and fetal overgrowth is well recognised, studies demonstrate a high incidence of LGA infants in mothers who do not have diabetes. This emphasises the need to investigate alternative reasons for fetal overgrowth. Aim: To identify the predominant causes of LGA births and potential immediate and long–term outcomes linked with LGA newborns born to mothers without gestational diabetes mellitus. Methodology: A literature review was carried out, analysing data from 27 different literatures published between 2002 and 2024 to investigate associations between maternal, genetic, and environmental factors and the risk of LGA birth, as well as immediate – and long–term complications associated with fetal overgrowth. Primary publications were obtained from PubMed and ScienceDirect. Clinical guidance was provided using trusted evidence–based databases like UpToDate, WHO, and ACOG. Results: maternal factors mainly affect LGA births, particularly maternal weight before and during pregnancy. Women born LGA are twice as likely to give birth to LGA infants. Socioeconomic disparities, such as low maternal education and restricted access to healthcare services, contributed to fetal overgrowth in vulnerable populations. Additionally, the mother’s ethnicity, particularly among indigenous people, influences LGA births. Genetic diseases such as Beckwith–Wiedemann syndrome (BWS) contribute significantly to fetal overgrowth, with BWS patients having a high incidence of macrosomia. Maternal exposure to fine particulate matter (PM2.5) during early pregnancy raises the incidence of LGA births. Conclusion: The research paper demonstrates a complex background for LGA births, combining maternal, genetic, and environmental variables. This emphasises the necessity of knowing the broad etiology of LGA births to develop preventive interventions and improve maternal and newborn health.
Description: Medicīna
Medicine
Veselības aprūpe
Health Care
Appears in Collections:Studējošo pētnieciskie darbi

Files in This Item:


Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.