Zarnu trakta disbioze un tās saistība ar blakusslimībām, dzīvesveidu un sociāldemogrāfiskajiem faktoriem hronisku aknu slimību pacientiem

Abstract

Nosaukums: Zarnu trakta disbioze un tās saistība ar blakusslimībām, dzīvesveidu un sociāl-demogrāfiskajiem faktoriem hronisku aknu slimību pacientiem. Aktualitāte: Hroniskas aknu slimības ir saistītas ar izmainītu zarnu mikrobiotu. Zarnu-aknu asij “gut and liver axis” ir būtiska nozīme aknu slimību, tostarp hepatīta un bezalkoholiskā steatohepatīta patoģenēzē. Zarnu mikrobiotas sastāvs ir mainīgs un dinamisks, un tam ir būtiskas atšķirības starp indivīdiem un to veselības stāvokļiem. Latvijā nav hronisku aknu slimību pacientu zarnu trakta disbiozes stāvoklis un tā saistība ar sociāldemogrāfiskā stāvokļa faktoriem, blakusslimībām un dzīvesveidu. Lai izprastu, kā mikrobiotas disbiozes stāvokļa mērķtiecīga mainīšana var palīdzēt sabiedrības veselības uzlabošanā, vispirms ir nepieciešams novērtēt sakarības starp cilvēka veselību un dzīvesveidu. Mērķis: novērtēt hronisku aknu slimnieku disbiozes stāvokli saistībā ar blakusslimībām, dzīvesveida paradumiem, sociāl-demogrāfiskajiem un sociāl-ekonomiskajiem faktoriem Latvijas pieaugušo iedzīvotāju vidū vecumā no 19 līdz 64 gadiem. Pētījuma dizains: šķērsgriezuma tipa pētījums. Pētījuma metodes: Maģistra darbā iegūtie dati nāk Pārtikas drošības dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" veiktā pētījuma "Zarnu mikrobioma daudzveidība ar veselību un dzīvesveidu saistītu uztura režīmu ietekmē. Hroniski aknu slimību pacienti tika atlasīti Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas Ambulatorajā nodaļā. Disbiozes stāvoklis tiks noteiks pēc pacientu fēču paraugu analizēšanas.Disbiozes stāvoklis ir noteikts pēc Firmicutes un Bacteroides attiecības. No respondentu anketām tika iegūti dati sociāldemogrāfiskajiem faktoriem, fizisko aktivitāti, blakusslimībām un kaitīgajiem ieradumiem. Datu analīzei tika izmantota programma R , izvēlētais statistiskā nozīmīguma līmenis p<0,05, izmantota aprakstošā statistika, izmantojot hī kvadrāta testu un aprēķinātas izredzes. Rezultāti: Pētījuma rezultāti par hronisku aknu slimību pacientiem liecina, ka respondentiem ar nepietiekamu intensīvu fizisko aktivitāti bija augstākas disbiozes izredzes gan nesamērotās (ORa = 4,74), gan samērotās (ORb = 4,19) pēc sociāldemogrāfisko faktoru samērošanas. Tāpat tika konstatēts, ka respondentiem ar lieku ķermeņa masu bija augstākas disbiozes izredzes gan nesamērotās (ORa = 3,81), gan samērotās (ORb = 4,2), salīdzinot ar tiem, kuriem bija normāla ķermeņa masa. Galvenie secinājumi: Disbioze tika konstatēta 48,95% pacientu. Sociāldemogrāfiskie faktori neuzrādīja statistiski nozīmīgas sasistību ar disbiozes stāvokli. Tomēr nepietiekama fiziskā aktivitāte un lieka ķermeņa masa palielināja disbiozes attīstības izredzes.

Title: Dysbiosis of the intestinal tract of patients with chronic liver diseases and its relationship with comorbidities, lifestyle and socio-demographic factors. Topicality: Chronic liver diseases are associated with altered gut microbiota. The gut and liver axis plays an important role in the pathogenesis of liver diseases, including hepatitis and non-alcoholic steatohepatitis. The composition of the gut microbiota is variable and dynamic, with significant differences between individuals and their health conditions. In Latvia, there is no state of intestinal dysbiosis in patients with chronic liver diseases and its relationship with socio-demographic factors, comorbidities and lifestyle. To understand how targeted changes in the dysbiosis state of the microbiota can help improve public health, it is first necessary to assess the relationships between human health and the lifestyle. Aim: To assess the dysbiosis status of chronic liver patients in relation to comorbidities, lifestyle habits, socio-demographic and socioeconomic factors among Latvian adults aged 19 to 64 years. Study design: cross-sectional study Research methods: The data obtained in the Master's thesis come from the study "Gut microbiome diversity under health and lifestyle related dietary regimes" conducted by the Scientific Institute of Food Safety Animal Health and Environment "BIOR". Chronic liver disease patients were recruited from the outpatient department of the Gastroenterology, Hepatology and Nutrition Clinic at Riga East Clinical University Hospital. The dysbiosis status will be determined by analysing the faecal samples of the patients. The state of dysbiosis is determined by the ratio of Firmicutes to Bacteroides. Data on socio-demographic factors, physical activity, co-morbidities and habits were obtained from the questionnaires of the respondents. For data analysis, R programme was used, statistical significance level p<0.05 was chosen, descriptive statistics using chi-square test were used and odds ratios were calculated. Results: The results of the study on chronic liver disease patients showed that respondents with insufficient vigorous physical activity had higher odds of dysbiosis both unadjusted (ORa = 4,74) and adjusted (ORb = 4,19) after adjusting for socio-demographic factors. It was also found that respondents with excess body mass had higher odds of dysbiosis both unmatched (ORa = 3,81) and matched (ORb = 4,2) compared to those with normal body mass. Main conclusions: Dysbiosis was found in 48,95% of patients. Socio-demographic factors showed no statistically significant association with dysbiosis. However, insufficient physical activity and excess body weight increased the odds of developing dysbiosis.