Riskantas alkohola lietošanas saistība ar medikamentu lietošanu iedzīvotājiem Latvijā

Abstract

Ievads. Riskanta alkohola lietošana tiek atzīta par globālu un pieaugošu sabiedrības veselības problēmu. PVO aprēķini liecina, ka piektdaļa Eiropas iedzīvotāju vismaz reizi pēdējā mēneša laikā ir riskanti lietojuši alkoholu. Pētījumi iezīmē saistību starp riskantu alkoholu lietošanu un palielinātām pretsāpju medikamentu, nomierinošo līdzekļu un antidepresantu lietošanas izredzēm. Vienlaikus pētnieki ziņo, ka riskanti alkohola lietotāji biežāk saskaras ar subjektīvajām veselības sūdzībām, kas attiecināmas uz minēto medikamentu lietošanu. Maģistra darba mērķis bija pētīt riskantas alkohola lietošanas un medikamentu lietošanas saistību atkarībā no subjektīvajām veselības sūdzībām Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījuma metodoloģija. Šī šķērsgriezuma pētījuma tapšanā izmantota Latvijas iedzīvotāju ietekmējošo paradumu pētījuma 2022.gada aptaujas datu bāze, analizējot datus par kopumā 2835 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Riskanta alkohola lietošana tika definēta atbilstoši PVO definīcijai. Atkarīgie mainīgie ietvēra medikamentu lietošanu pret galvassāpēm, citām sāpēm, nomierinošos līdzekļus un antidepresantus. Ar vienfaktora un daudzfaktoru loģistiskās regresijas modeļiem tika pētīta saistība starp riskantu alkohola lietošanu un minēto medikamentu lietošanu, nosakot nesamērotās un samērotās izredžu attiecības, kā arī pārbaudot mijiedarbību ar respondenta dzimumu un analizējot subjektīvo veselības sūdzību (galvassāpes, citas sāpes, nomāktība, bezmiegs) kā starpniekfaktoru ietekmi. Rezultāti. Riskanti alkoholu lieto 35,1% vīriešu un 9,5% sieviešu. Lai gan kopumā medikamentu lietošanas izredzes statistiski nozīmīgi neatšķīrās riskantas alkohola lietošanas grupās, dzimumstratificētā analīze liecina, ka sievietēm ar riskantas alkohola lietošanas paradumiem neatkarīgi no vecuma ir divas reizes lielākas medikamentu pret galvassāpēm un nomierinošo līdzekļu lietošanas izredzes, savukārt pusotras reizes lielākas medikamentu pret citām sāpēm lietošanas izredzes. Antidepresantu lietošanas izredzes sievietēm riskantas alkohola lietošanas grupās neatšķīrās. Sūdzības par dažādām sāpēm, izņemot galvassāpes, un nomāktību kā starpniekfaktori statistiski nozīmīgi izskaidro saistību starp riskantu alkohola lietošanu un attiecīgi medikamentu pret citām sāpēm un nomierinošo līdzekļu lietošanu. Secinājumi. Pētīto medikamentu lietošanas izredzes, izņemot antidepresantu, ir lielākas sievietēm ar riskantas alkohola lietošanas paradumiem. Vīriešiem šī saistība nepierādās. Sūdzības par citām sāpēm un nomāktība ir statistiski nozīmīgi starpniekfaktori saistībai starp riskantu alkohola lietošanu un attiecīgi medikamentu pret citām sāpēm un nomierinošo līdzekļu lietošanu sievietēm neatkarīgi no vecuma. Darba saturs. Kopējais maģistra darba apjoms 71 lappuse, ieskaitot 12 tabulas, 6 attēlus un 1 pielikumu. Izmantoti 174 literatūras avoti.

Introduction. Heavy episodic drinking (HED) is recognized as a global and growing public health problem. WHO estimates show that a fifth of the European population has had an episode of heavy drinking at least once in the last month. Studies show a relationship between HED and an increased odds of using pain relievers, sedatives and antidepressants. At the same time, researchers report that heavy episodic drinkers are more likely to experience subjective health complaints attributable to the use of previously mentioned medications. The aim of the master's thesis was to research the relationship between HED and medication use depending on subjective health complaints among Latvian residents aged 15 to 74 years. Methodology. To design this cross-sectional study, the 2022 survey database of the Latvian population health behaviour study was used, analyzing data on a total of 2835 residents aged 15 to 74 years. HED was defined according to the WHO definition. Dependent variables included medication use for headaches, other pain, sedatives, and antidepressants. Univariate and multivariate logistic regression models were used to study the relationship between HED and the use of the mentioned medications, determining unadjusted and adjusted odds ratios, as well as examining the interaction with gender and analyzing the subjective health complaints (headaches, other pain, depression, insomnia) as mediating factors. Results. 35,1% of men and 9,5% of women are heavy episodic drinkers. Although the overall odds of medication use were not statistically significantly different between HED groups, sex-stratified analysis showed that women with HED habits, regardless of age, were twice as likely to use medication for headaches and sedatives, and one and a half times more likely to use medication for other pain. The odds of using antidepressants did not differ among women in the HED groups. Complaints of various pain, other than headaches, and depression as mediating factors statistically significantly explained the association between HED and, respectively, the using of medication for other pain and sedatives. Conclusions. The odds of using studied medication, except antidepressants, are higher among women with HED habits. This relationship was not found among men. Other pain complaints and depression are statistically significant mediators of the relationship between HED and, respectively, using medication for other pain and sedatives among women regardless of age. Work content. The master's thesis is written on 71 pages, including 12 tables, 6 figures and 1 appendix. 174 literature sources used.