Stresa simptomu rādītāju izmaiņas pēc bioloģiskās atgriezeniskās saites treniņa jauniem pieaugušajiem.

Abstract

Šī pētījuma mērķis bija izvērtēt stresa simptomu rādītāju izmaiņas pēc bioloģiskās atgriezeniskās saites treniņa jauniem pieaugušajiem pētāmā grupā. Pētījumā piedalījās 31 profesionālās mākslas un dizaina vidusskolas audzēknis, no kuriem 16 tika iedalīti eksperimentālajā grupā (vecums: M = 18,8; SD= 0,7; 33% vīrieši), kas saņēma bioloģiskās atgriezeniskās saites treniņu 10 nodarbību apjomā, bet 15 - kontroles grupā (vecums: M = 19,19; SD = 0,9; 66% vīrieši), kurā treniņš netika veikts. Dati tika ievākti izmantojot Stresa simptomu skalu (Perepjolkina, Dudkina, 2021), un sociāli demogrāfisko datu aptauja kopā ar jautājumiem par aktuāliem stresa notikumiem. Dati tika vākti, izmantojot tiešsaistes aptauju Microsoft Forms. Bioloģiskās atgriezeniskās atgriezeniskās saites treniņš, ko veica, izmantojot EVU TPS ierīci, sastāvēja no 10 minūšu sesijām divu nedēļu laikā katrā darba dienā eksperimentālai grupai. Stresa simptomu rādītāji tika mērīti trīs posmos: pirms treniņa, uzreiz pēc treniņa perioda pabeigšanas un vienu nedēļu pēc treniņa perioda pabeigšanas. Rezultāti atklāja būtiskas atšķirības gan starp eksperimentālo un kontrolgrupu, gan dinamiskās atšķirības stresa simptomu rādītāju izmaiņās salīdzinot atsevišķus mērījuma posmus. Eksperimentālajā grupā tika novērots statistiski nozīmīgs stresa simptomu rādītāji pazeminājums salīdzinājumā ar kontrolgrupu uzreiz pēc bioloģiskās atgriezeniskās saites treniņa summārajos un fizisko stresa simptomu rādītājos, tomēr vienu nedēļu pēc treniņa pabeigšanas eksperimentālai un kontrolgrupai netika fiksētas statistiski nozīmīgas atšķirības. Eksperimentālajā grupā tika novērots statistiski nozīmīgs summāro, fizisko, psiholoģisko un emocionālo stresa simptomu rādītāju pazeminājums uzreiz pēc treniņa pabeigšanas salīdzinājumā ar mērījumu pirms treniņa sākuma, bet analoģiskajā periodā kontrolgrupā tika novērots statistiski nozīmīgs summāro, fizisko un psiholoģisko stresa simptomu rādītāju paaugstinājums. Eksperimentālā grupā vienu nedēļu pēc treniņa tika novērots statistiski nozīmīgs summāro, fizisko, kognitīvo un emocionālo stresa simptomu rādītāju paaugstinājums, bet analoģiskajā periodā kontrolgrupā tika novērots statistiski nozīmīgs summāro, kognitīvo un emocionālo stresa simptomu rādītāju paaugstinājums. Šie rezultāti liecina par bioloģiskās atgriezeniskās saites treniņa efektivitāti stresa simptomu pazemināšanā īstermiņa perspektīvā, bet gan ilgtermiņa efektivitāte šķiet ierobežota. Pētījuma rezultāti var kļūt par pamatu bioloģiskās atgriezeniskās saites treniņa ieviešanu stresa regulācijas nolūkiem jauniem pieaugušajiem skolās, augstskolās, psihoterapijas praksē.

The aim of this study was to assess changes in stress symptom scores after biofeedback training in a cohort of young adults. The participants were 31 vocational school students, 16 of whom were assigned to an experimental group (age: M = 18.8; SD = 0.7; 33% male) that received 10 sessions of biofeedback training and 15 to a control group (age: M = 19.19; SD = 0.9; 66% male) that received no training. Data were collected using the Stress Symptom Scale (Perepyolkina, Dudkina, 2021), and a socio-demographic questionnaire along with questions about current stressful events. Data were collected using an online survey in Microsoft Forms. Biofeedback training, conducted using the EVU TPS device, consisted of 10-minute sessions on each working day for two weeks for the experimental group. Stress symptom scores were measured in three phases: pre-exercise, immediately after the exercise period and one week after the exercise period. The results revealed significant differences between the experimental and control groups, as well as dynamic differences in the changes of stress symptom scores comparing the individual measurement phases. A statistically significant decrease in stress symptom scores was observed in the experimental group compared to the control group immediately after biofeedback training in the summative and physico stress symptom scores, however, no statistically significant differences were recorded between the experimental and control groups one week after the completion of training. The experimental group showed a statistically significant decrease in the summative, physical, psychological and emotional stress symptom scores immediately after the completion of the training compared to the pre-training measurement, while the control group showed a statistically significant increase in the summative, physical and psychological stress symptom scores during the same period. A statistically significant increase in the summative, physical, cognitive and emotional stress symptom scores was observed in the experimental group one week after training, while a statistically significant increase in the summative, cognitive and emotional stress symptom scores was observed in the control group during the same period. These results suggest that biofeedback training is effective in reducing stress symptoms in the short term, but its long-term effectiveness seems limited. The results of this study may provide a basis for the implementation of biofeedback training for stress regulation in young adults in schools, universities, and psychotherapy practice.