Pašnāvības mēģinājumi saistībā ar sociāli demogrāfiskajiem faktoriem un ārstētu vai diagnosticētu bezmiegu, trauksmi Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā

Abstract

Tēma: Pašnāvības mēģinājumi saistībā ar sociāli demogrāfiskajiem faktoriem un ārstētu vai diagnosticētu bezmiegu un trauksmi Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā. Aktualitāte: Pašnāvības mēģinājumi ir ļoti būtiska sabiedrības veselības problēma, jo tā ir novēršama. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, vidēji pasaulē ik gadu pašnāvību veic 700 000 cilvēku, tiek uzskatīts, ka uz katru veiktu pašnāvību ir vairāk kā 20 pašnāvības mēģinājumi. Būtiski atzīmēt, ka pašnāvības mēģinājums ir viens no būtiskākajiem un lielākajiem riska faktoriem turpmāk dzīves laikā veiktai pašnāvībai. Mērķis: Darba mērķis ir noskaidrot pašnāvības mēģinājumu saistību ar sociāli demokrātiskajiem faktoriem, ārstētu vai diagnosticētu bezmiegu un trauksmi Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā vecumā no 18 līdz 65 gadiem Materiāls un metodes: Datu avots, kas izmantots maģistra darbā, ir Latvijas Veselības ministrijas pētījums “Pētījums par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā”. Tas ir kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums par Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populāciju, nacionāli reprezentatīvs pētījums. Pētījumā tiks izmantotas kvantitatīvas datu apstrādes metodes, datu analīzei tiks izmantots biežumu sadalījums, šķērtabulas, Hī (χ2) kvadrāta tests, ticamības intervālu analīze, binārā loģistikā regresija izredžu attiecības aprēķināšanai. Rezultāti: Nav atklāta statistiski nozīmīgi augstāka izredžu attiecība dzīves laikā veiktam pašnāvības mēģinājumam kādā no dzimuma, vecuma grupām, ģimenes statusa grupām izņemot nesamēroto OR, kur personām, kas nav kopdzīvē ir statistiski nozīmīgi augstāka izredžu attiecība, nekā tiem, kas ir kopdzīvē (OR=1,55). Personām kurām ir pamatizglītība vai zemāka ir 2-3 reizes augstāka izredžu attiecība dzīves laikā veiktam pašnāvības mēģinājumam. Personām, kurām ir bezmiegs vai trauksme ir statistiski nozīmīgi augstāka izredžu attiecība dzīves laikā veiktam pašnāvības mēģinājumam, nekā tiem, kuriem nav. Modelī, kur samērots bezmiegs, trauksme, sociāli demogrāfiskie faktori, bezmiegs zaudē statistisko nozīmību, bet trauksme saglabā. Galvenie secinājumi: Pašnāvības mēģinājumu veikuši 4,4% no respondentiem, vairāk kā puse vienu reizi dzīves laikā, vairāk kā ceturtdaļa – divas reizes dzīves laikā. Samērotās loģistiskās regresijas analīze liecina, lielāka izredžu attiecība dzīves laikā veiktam pašnāvības mēģinājumam ir personām, kurām ir ārstēta vai diagnosticēta trauksme (OR-2,75), kuru izglītības līmenis ir pamatizglītība vai zemāka (OR=2,33). Samērotās loģistiskās regresijas analīze liecina, mazāka izredžu attiecība dzīves laikā veiktam pašnāvības mēģinājumam ir personām, kuru personīgie ienākumi ir no 501 EUR līdz 1000 EUR salīdzinot ar personām, kuru ienākumi ir līdz 100 EUR. Darba struktūras apraksts: Kopējais darba apjoms 54 lpp, ieskaitot 5 attēlus un 2 tabulas. Izmantoti 97 literatūras avoti.

Topic: Suicide attempts in association to socio-demographic factors and treated or diagnosticed insomnia and anxiety for adult population in Latvia. Topicality: Suicide attempts are a major public health issue which is fully preventable. According to the World Health Organization, on average 700,000 people commit suicide annualy, and it is believed that for every suicide there are more than 20 suicide attempts. It is important to note that a suicide attempt is one of the most significant and major risk factors for suicide later in life. Aim: The aim of the thesis is to find out the relationship between suicide attempts and socio-demographic factors, treated or diagnosed insomnia and anxiety in the Latvian adult population aged 18 to 65 years. Material and methods: The data source used in the master's thesis is the study of the Ministry of Health of Latvia "Study of the prevalence of mental disorders and suicidal behavior in Latvia". It is a quantitative cross-sectional study of the Latvian adult population, a nationally representative study. In the research was used quantitative data processing methods, frequency distribution, cross tables, Chi (χ2) square test, confidence interval analysis, binary logistic regression for calculating odds ratio will be used for data analysis. Results: No statistically significant higher odds ratio for suicide attempt during lifetime was detected in any of the sex, age groups, family status groups, except for the unadjusted OR, where persons who are not cohabiting have a statistically significantly higher odds ratio than those who are cohabiting (OR= 1,55). Persons with primary education or less have a 2-3 times higher odds ratio of a lifetime suicide attempt. Individuals with insomnia or anxiety have a statistically significant higher odds ratio of a lifetime suicide attempt than those without. In the model where insomnia, anxiety, socio-demographic factors are adjusted, insomnia loses statistical significance, but anxiety remains. Main conclusions: 4.4% of the respondents had attempted suicide, of which more than half once and more than a quarter – twice in their lifetime. Adjusted logistic regression analysis shows that individuals who have been treated or diagnosed with anxiety (OR=2.75) and whose education level is primary education or lower (OR=2.33) have a higher odds ratio for a lifetime suicide attempt. The analysis of the adjusted logistic regression shows that persons whose personal income is between EUR 501 and EUR 1000 have a lower odds ratio for a suicide attempt during their lifetime compared to respondents whose income is up to EUR 100. Structure: The total volume of the work is 55 pages, including 5 figures and 2 tables. 97 literary sources were used.