Latvijas pieaugušo iedzīvotāju apmierinātība ar ģimenes ārstu aprūpi

Abstract

Nosaukums: Latvijas pieaugušo iedzīvotāju apmierinātība ar ģimenes ārstu aprūpi. Mērķis: Raksturot un novērtēt apmierinātību ar ģimenes ārstu un tās noteicošos organizatoriskos/pieejamības un izglītojošos/komunikācijas aspektus Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā. Aktualitāte: Mūsdienas pacientu apmierinātība ir svarīgs un plaši izmantots veselības aprūpes kvalitātes mērīšanas indikators. Pacienta viedoklis par saņemto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti arvien biežāk tiek ņemts vērā, sagatavojot sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas stratēģijas un attīstot jaunus veselības aprūpes pakalpojumus. Līdz ar to pacientu apmierinātības novērtēšana kļuvusi par pacientu-centrētas veselības aprūpes sastāvdaļu. Hipotēze: 1. Latvijas pieaugušo iedzīvotāju apmierinātība ar ģimenes ārstu aprūpi atšķiras starp dzimumiem, vecuma grupām un izglītības līmeņiem, kā arī atkarīga no iedzīvotāju veselības stāvokļa. 2. Latvijas pieaugušo iedzīvotāju apmierinātību ar ģimenes ārstu aprūpi būtiski ietekmē apmierinātības organizatoriskie/pieejamības un izglītojošie/komunikācijas aspekti. Pētījuma dizains: Šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma metodes: Pētījumam tika izmantoti SPKC veiktā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma, 2022 dati. Datu analīzei tika atlasīti 2862 respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Statistiskajai datu analīzei tika izmantotas aprakstošās statistiskās metodes un vienfaktora un daudzfaktoru binārā loģistiskā regresija izredžu attiecību (OR) aprēķināšanai. Rezultāti: Statistiski nozīmīgas atšķirības respondentu apmierinātībā ar ģimenes ārstu novēroja tikai starp dažām vecuma grupām, nenovēroja starp dzimuma un izglītības grupām. Slikts veselības stāvoklis negatīvi ietekmē pacientu apmierinātību ar ģimenes ārstu. Vidēji 70% no respondentiem, kas ir pilnībā apmierināti ar ģimenes ārstu norāda, ka arī ir apmierināti ar organizatoriskajiem/pieejamības un izglītojošiem/komunikācijas aspektiem. Būtiskākie organizatoriskie/pieejamības aspekti ir šādi: nav grūtības saņemt kompensējamo medikamentu receptes; pieņemšanas laiks ir ērts; nav grūtības saņemt nosūtījumu pie ārsta speciālista. Būtiskākie izglītojošie/komunikācijas aspekti ir šādi: uzskats, ka ģimenes ārsts ir kompetents; apmierina kā nodrošina ar informāciju par iespējamām slimības sekām un komplikācijām; ar ģimenes ārstu ir viegli sazināties. Secinājumi: Latvijas pieaugušo apmierinātība ar ģimenes ārstu aprūpi ir samēra augsta (66,4%), daļēji atkarīga no sociāldemogrāfiskajiem rādītājiem, atkarīga no pieaugušo veselības stāvokļa un to ietekmē organizatoriskie/pieejamības un izglītojošie/komunikācijas aspekti. Saturs: 63 lpp., 23 tabulas, 1 pielikums, 64 literatūras avoti

Title: Latvian adult resident’s satisfaction with general practitioner’s care Objective: To describe and evaluate satisfaction with a general practitioner and its determining organizational/availability and educational/communication aspects in the adult population of Latvia. Background: Nowadays patient satisfaction is an important and widely used indicator for measuring the quality of healthcare. The patient's opinion on the quality of the health care services is increasingly taken into account when preparing strategies for improving the quality of the provided services and developing new health care services. Consequently, the assessment of patient satisfaction has become a part of patient-centered healthcare. Hypothesis: 1. The satisfaction of the adult population of Latvia with the care of general practitioners differs between genders, age groups and education levels, and also depends on the health status. 2. The satisfaction of Latvian adults with the care of general practitioners is significantly influenced by the organizational/availability and educational/communication aspects of satisfaction. Study design: Cross-sectional study. Study methods: Data from the 2022 study Health Behaviour among Latvian Adult Population conducted by SPKC were used for the research. 2862 respondents aged between 15 and 74 were selected for data analysis. Descriptive statistical methods were perfomed for statistical data analysis, and univariate and multivariate binary logistic regression were used to calculate odds ratios (OR). Results: Statistically significant differences in respondents' satisfaction with family doctors were observed only between some age groups, not between gender and education groups. Poor health status has a negative impact on patients' satisfaction with their family doctor. On average, 70% of respondents who are completely satisfied with a family doctor indicate that they are also satisfied with organizational/availability and educational/communication aspects. The most important organizational/availability aspects are: there is no difficulty in obtaining prescriptions for reimbursable drugs; reception time is convenient; there is no difficulty in getting a referral to a medical specialist. The most important educational/communication aspects are: the belief that the family doctor is competent; is satisfied with providing information about the possible consequences and complications of the disease; the family doctor is easy to contact. Conclusions: The satisfaction of Latvian adults with the care of general practitioners is relatively high (66,4%), partly dependent on socio-demographic indicators, depends on the health status of adults and is influenced by organizational/availability and educational/communication aspects. Content: 63 pages, 23 tables, 1 annex, 64 references