Medicīnas tūrisma attīstība Latvijā

Abstract

Maģistra darbs tika izstrādāts nolūkā noteikt dažādu faktoru – valstu iedalījums, ieņēmumi, veselības aprūpes pakalpojumu veidi, formas un ārstēšanās ilgums, ietekmi uz ārvalstu pacientu skaita izmaiņām Latvijā. Maģistra darbā tika pārbaudītas divas hipotēzes – ārējie faktori (ārvalstu veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas, rindas, tiesību aktu regulējums, pieejamās tehnoloģijas) ietekmē ārvalstu pacientu pieaugumu Latvijā (valstis, medicīnas pakalpojumi, ieņēmumi) un medicīnas tūrisms ir konkurētspējīgs Latvijas eksporta uzņēmējdarbības sistēmā. Maģistra darbā analizēti SPKC apkopotie statistikas dati ⹂Pārskats par ārzemniekiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem” par 2018.–2022. gadu, kas apkopoti no 133 ārstniecības iestādēm. Vienlaicīgi tika veikta anonīma aptauja par Latvijas medicīnas tūrisma attīstību, kas tika nosūtīta 150 Latvijas ārstniecības iestādēm, kas nodarbojas ar medicīnas tūrismu. Darbā tika secināts, ka medicīnas tūristu attīstību negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskie apstākļi – Krievijas karš Ukrainā. Vadošās stratēģiskās medicīnas tūristu valstis kopumā no 2018. gada ir palikušas nemainīgas – Lielbritānija, Lietuva, Igaunija, Vācija, savukārt Krieviju, kas iepriekš ieņēma pirmo vietu, ir svītrota no Latvijas stratēģisko medicīnas tūrisma valstu saraksta. Ievērojams pieaugums ieņēmumu īpatsvarā ir no Lielbritānijas medicīnas tūristiem, īpaši pēc pandēmijas periodā 2021. un 2022. gadā. Pandēmijas laikā ierobežojumu dēļ bija vērojams liels klātienes medicīnas tūristu skaita kritums, bet to skaitliski kompensēja lielais telemedicīnas tūristu skaits no ārvalstīm. Vairāk medicīnas tūristes ir sievietes gan telemedicīnas tūristus, gan klātienes. 2022. gadā 1 medicīnas tūrista vidējais ārstēšanās ilgums ir 4 dienas, un viens medicīnas tūrists par veselības aprūpes pakalpojumiem tērē 972 EUR. Veselības aprūpes pakalpojumu veidu izvēle un ieņēmumi, apliecina, ka medicīnas tūristi izvēlas Latviju pielietoto tehnoloģiju, kvalitātes dēļ. Spilgts piemērs statistikā ir Lielbritānijas tūristi, kas dodas uz ķirurģiskā operācijām un Lietuvas, Rumānijas medicīnas tūristi, kas izmanto neauglības ārstēšanas un medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus. Sekmīga starpresoru sadarbība, ⹂Veselības aprūpes pakalpojumu eksporta rīcības plāna 2019.–2022.gadamˮ ieviešana, valsts atbalsts veselības aprūpes pakalpojumu eksporta mārketinga īstenošanā, kā arī Latvijas veselības tūrisma klastera un pašu privāto ārstniecības iestāžu aktīva mārketinga darbība eksporta tirgos veicina Latvijas konkurētspēju medicīnas tūrismā. To apliecina medicīnas tūristu skaita un/vai ieņēmumu pieaugums vairākos kā Lielbritānija, Lietuva, Igaunija, Vācija, Norvēģija un Zviedrija. Pētījumā tika apstiprinātas abas pārbaudītās hipotēzes. Maģistra darba kopējais 87 lappušu, 9 tabulu, 35 attēlu un 2 pielikumu skaits un izpētes temata atslēgas vārdi – medicīnas tūrisms, medicīnas tūrists, ārvalstu pacients, Latvijas veselības tūrisma klasteris.

The aim of this master thesis was to determine the impact of different factors - countries, incomes, types of health care services and forms, and duration of treatment by days - on changes in the number of foreign patients in Latvia. The Master's thesis tested two hypotheses: external factors (costs of foreign healthcare services, queues, legislation, available technologies) influence the growth of foreign patients in Latvia (countries, medical services, revenues) and medical tourism is competitive in the Latvian export business system. The master thesis analyses statistical data ⹂Report on healthcare services provided to foreignersˮ collected by Centre for Disease Prevention and Control for the years 2018-2022, from 133 medical institutions. At the same time, an anonymous survey on the development of medical tourism in Latvia was conducted and sent to 150 Latvian medical institutions engaged in medical tourism. The paper concludes that the development of medical tourism was negatively affected by the Covid-19 pandemic and geopolitical conditions - the Russian war in Ukraine. The leading strategic countries for medical tourism have remained unchanged since 2018 - the UK, Lithuania, Estonia, Germany, while Russia, which previously ranked first, has been removed from Latvia's list of strategic countries for medical tourism. A significant increase in the share of revenue is from UK medical tourists, especially in the post-pandemic period. During the pandemic, restrictions led to a large drop in the number of face-to-face medical tourists, but this was offset by a large number of telemedicine tourists from abroad. More medical tourists are female, both telemedicine and face-to-face tourists. In 2022, the average length of treatment for 1 medical tourist is 4 days and 1 medical tourist spends 972 EUR on healthcare services. The choice of types of healthcare services and the revenue generated show that medical tourists choose Latvia for the technology used, the quality. A striking example in the statistics are the tourists from UK who go for surgeries and Lithuanian, Romanian medical tourists who use infertility treatment and medical fertilisation services. Successful cross-sectoral cooperation, implementation of the ⹂Healthcare Services Export Action Plan 2019-2022ˮ, state support in the implementation of export marketing of healthcare services, as well as active marketing activities of the Latvian Health Tourism Cluster and private medical institutions themselves in export markets contribute to Latvia's competitiveness in medical tourism. This is evidenced by the increase in the number of medical tourists and revenues in several strategic medical tourism markets such as the UK, Lithuania, Estonia and Germany. The study confirmed both hypotheses tested. Total number of 87 pages, 10 tables, 35 figures and 2 appendices and keywords of the research topic – medical tourism, medical tourist, foreign patient, Latvian health tourism cluster.