Latvijas Klīniskā personības testa latviešu valodas un krievu valodas versijas noturīguma pārbaude bilingvālā grupā.

Abstract

Šī pētījuma aktualitāte ir saistīta ar unikāla, Latvijas kultūrvidei un starptautiskajiem standartiem atbilstoša klīniskās testēšanas instrumenta pilnveidošanu, kas būtu līdzīgi pēc satura un saviem psihometriskajiem rādītājiem gan latviešu valodas, gan krievu valodas versijās. Pētījuma mērķis bija veikt Latvijas klīniskā personības testa latviešu valodas un krievu valodas versijas noturīguma pārbaudi bilingvālā grupā. Pētījuma ietvaros tika analizēti LKPT noturīguma rādītāji gan paralēlo formu rādītājiem, gan testa – retesta rādītājiem. Pētījumā piedalījās bilingvāli Latvijas iedzīvotāji (N = 94), kas vienlīdz labi pārvalda gan latviešu, gan krievu valodas. Sievietes un vīrieši (nsiev = 81%, nvīr = 19%), kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu un ieguvuši vismaz pamata izglītību. Dalībnieki aizpildīja demogrāfisko datu aptauju, LKPT latviešu valodas pilno versiju (Perepjolkina u.c., 2020) un LKPT krievu valodas pilno versiju (Perepjolkina u.c., 2022). Retestam tika izmantota viena no iepriekš minētajām testa versijām pēc nejaušības principa tā, lai 50% pirmajā reizē aizpildītu latviešu valodas versiju, bet otrajā reizē krievu valodas versiju, un otrādi. Testa aizpildīšana tika īstenota trīs reizes trijās dienās. Pirmajā dienā, otrajā dienā un pēc divām nedēļām. Dati tika ievākti digitalā formā. Lai noskaidrotu paralēlo formu un testa – retesta korelācijas koeficientu, tika izmantota Pīrsona (r) metode. Pētījumā iegūto rezultātu analīze liecina par to, ka visām skalām (klīniskajām, funkcionēšanas un papildus, personības iezīmju un ticamības skalām) pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp mērījumiem gan latviešu valodas un krievu valodas testa versijās, gan testa – retesta mērījumiem. Iegūtie rezultāti apstiprina LKPT latviešu valodas versijas un krievu valodas versijas paralēlo formu un testa – retesta skalu rādītāju noturīgumu bilingvālā grupā. Turpmāk būtu nepieciešams noskaidrot, vai dominējošā valoda ietekmē pētījuma rezultātus bilingvālā grupā, pētījumā iesaistīt arī klīnisko respondentu grupu, sabalansēt respondentu dzimumu atbilstoši populācijas sadalījumam. Latvijas klīniskais personības tests var tikt izmantots psihologu un citu speciālistu profesionālajā darbībā, kuriem nepieciešams šāds instruments psiholoģiskajai izpētei, gan latviešu valodas versijā, gan krievu valodas versijā. Kā arī var tikt izmantots zinātniskajos pētījumos. Atslēgas vārdi: Latvijas klīniskais personības tests, noturīgums, bilingvisms, tests – retests.

The actuality of this study is related to the improvement of a unique clinical testing instrument that complies with Latvian cultural environment and international standards, which would be similar in content and its psychometric indicators in both Latvian and Russian versions. The aim of the study was re – test reliability of the Latvian and Russian version of the Latvian clinical personality inventory (LCPI) in the bilingual sample. Within the framework of the study, LCPI reliability indicators were analyzed for both parallel form indicators and test-retest indicators. The study involved bilingual residents of Latvia (N = 94), who are equally proficient in both Latvian and Russian languages. Women and men (nwom = 81%, nmen = 19%), who have reached the age of 18 and have received at least basic education. Participants completed the demographic data survey, the full Latvian version of the LCPI (Perepjolkina et al., 2020) and the full Russian version of the LCPI (Perepjolkina et al., 2022). For the retest, one of the above versions of the test was used at randomly so that 50% filled in the Latvian version the first time, and the Russian version in the second, and vice versa. The completion of the test was implemented three times in three days. On the first day, on the second day and after two weeks. The data was collected in digital form. To find out the parallel form and the test-retest correlation coefficient, the Pearson (r) method was used. The analysis of the results obtained in the study shows that all scales (clinical, functional and additional, personality trait and validity scales) have statistically significant associations between measurements in both Latvian and Russian language test versions and test-retest measurements. The obtained results confirm the parallel form of the Latvian and Russian language versions of the LCPI and the reliability of the test-retest scale indicators in the bilingual sample. In the future, it would be necessary to find out whether the dominant language influences the results of the study in a bilingual sample, to involve also a group of clinical respondents in the study, to balance the gender of the respondents according to the distribution of the population. The Latvian clinical personality inventory can be used in the professional activities of psychologists and other specialists who need such a tool for psychological research, both in the Latvian version and in the Russian version. Keywords: Latvian clinical personality inventory, reliability, bilingualism, test – retest.