Agrīnas rehospitalizācijas cēloņi un riska faktori pēc nieres transplantācijas Latvijā no 2018.-2021. gadam

Abstract

Maģistra darbs “Agrīnas rehospitalizācijas cēloņi un riska faktori pēc nieres transplantācijas Latvijā no 2018. līdz 2021. gadam” pēta faktorus, kas veicina agrīnu rehospitalizāciju (30 dienu laikā pēc sākotnējās izrakstīšanās) pēc nieru transplantācijas. Pētījuma mērķis ir identificēt galvenos riska faktorus, lai uzlabotu pacientu aprūpi un samazinātu agrīnas rehospitalizācijas biežumu. Analizējot pacientu demogrāfiskos datus, veselības stāvokli un pēctransplantācijas aprūpes nozīmi, tika atklāts, ka būtiskākie riska faktori agrīnai rehospitalizācijai ir infekcijas, ķirurģiskās komplikācijas, tādas sekundārās diagnozes kā cukura diabēts un transplantāta funkcijas traucējumi. Šī tēma ir aktuāla, jo izpratne par agrīnas rehospitalizācijas riska faktoriem var palīdzēt veselības aprūpes speciālistiem nodrošināt labāku aprūpi nieres transplantācijas saņēmējiem, tādējādi samazinot agrīnas rehospitalizācijas gadījumu skaitu un uzlabojot transplantācijas rezultātus. Darbs sastāv no teorētiskās un pētījumu daļas, kurās detalizēti analizēta esošā zinātniskā literatūra un veikts retrospektīvs šķērsgriezuma pētījums. Pētījumā tika konstatēts, ka infekcijas, īpaši urīnceļu un ķirurģisko brūču infekcijas, veido lielāko daļu agrīnu rehospitalizācijas gadījumu. Tāpat ķirurģiskās komplikācijas, piemēram, asiņošana un transplantāta atgrūšana, būtiski ietekmē agrīnas rehospitalizācijas biežumu. Pacienti ar sekundārām diagnozēm, piemēram, cukura diabētu, ir pakļauti lielākam agrīnas rehospitalizācijas riskam, salīdzinot ar pacientiem bez šīm diagnozēm. Rezultāti norādīja, ka pacientu vecums, iepriekšējās slimības un dialīzes metožu izvēle ietekmē agrīnas rehospitalizācijas iespējamību. Piemēram, vecāka gadagājuma pacientiem un pacientiem ar ilgstošu dialīzes pieredzi bija augstāks agrīnas rehospitalizācijas risks. Secinājumi un rezultāti norāda uz nepieciešamību pēc sistemātiskām izmaiņām pacientu aprūpē, lai samazinātu agrīnas rehospitalizācijas risku un uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti. Pētījuma rezultāti izceļ vairākus nozīmīgus aspektus, kuriem jāpievērš pastiprināta uzmanība: infekciju profilakse, sekundāro slimību pārvaldība, pacientu izglītošana un pēctransplantācijas aprūpes stratēģiju uzlabošana.

The master's thesis “Causes and risk factors of early rehospitalization after kidney transplantation in Latvia from 2018 to 2021” examines the factors contributing to early rehospitalization (within 30 days after the initial discharge) following kidney transplantation. The aim of the study is to identify the main risk factors to improve patient care and reduce the frequency of early rehospitalizations. By analyzing patient demographic data, health status, and the significance of post-transplant care, it was found that the most significant risk factors for early rehospitalization are infections, surgical complications, secondary diagnoses such as diabetes, and transplant function disorders. This topic is relevant because understanding the risk factors of early rehospitalization can help healthcare professionals provide better care for kidney transplant recipients, thereby reducing the number of early rehospitalizations and improving transplant outcomes. The thesis consists of a theoretical part and a research part, which includes a detailed analysis of existing scientific literature and a retrospective cross-sectional study. The study found that infections, especially urinary tract infections and surgical wound infections, constitute the majority of early rehospitalization cases. Similarly, surgical complications such as bleeding and transplant rejection significantly impact the frequency of early rehospitalizations. Patients with secondary diagnoses such as diabetes are at a higher risk of early rehospitalization compared to those without these diagnoses. The results indicated that factors such as patient age, previous illnesses, and the choice of dialysis methods influence the likelihood of early rehospitalization. For instance, older patients and those with prolonged dialysis experience had a higher risk of early rehospitalization. The conclusions and results indicate the need for systematic changes in patient care to reduce the risk of early rehospitalization and improve patient quality of life. The study suggests increased attention to infection prevention and the management of secondary illnesses, as well as improving patient education and post-transplant care strategies.