Stacionāros strādājošo māsu psiholoģiskās labbūtības pašnovērtējums un dzīves kvalitāte

Abstract

Maģistra darba tēma: ,,Stacionāros strādājošo māsu psiholoģiskās labbūtības pašnovērtējums un dzīves kvalitāte”. Labbūtība tiek definēta kā stāvoklis, kurā ir ērti, veselīgi un laimīgi, bet psiholoģiskā labbūtība ir šaurāks jēdziens, kas koncentrējas uz indivīda psiholoģiskā stāvokļa un personiskās izaugsmes aspektiem. Dzīves kvalitāte tiek definēta kā indivīda uztvere par savu stāvokli dzīvē, tās kultūras un vērtību sistēmu kontekstā, kurā viņš dzīvo, un saistībā ar viņu mērķiem, cerībām, standartiem un bažām. Pētījuma mērķis – Noskaidrot stacionāros strādājošo vispārējās aprūpes māsu psiholoģiskās labbūtības rādītājus un to saistību ar dzīves kvalitātes rādītājiem. Pētījuma gaitā tika izvirzīta hipotēze, ka pastāv savstarpējā saistība starp psiholoģiskās labbūtības rādītājiem ar dzīves kvalitātes rādītājiem, stacionāros strādājošām vispārējās aprūpes māsām. Aptauja notika divās slimnīcās Latvijā, anketas tika iegūtas no 248 respondentiem. Datu iegūšanai tika izmantota Psiholoģiskās labbūtības skala un standartizēta dzīves kvalitātes novērtēšanas anketa SF36v2. Aptaujas rezultāti liecina, ka statistiski nozīmīga (p<0,01), pozitīva, vāji/vidēji cieša korelācija (rs=0,226) tika novērota starp psiholoģiskās labbūtības pašnovērtējuma rādītājiem un dzīves kvalitātes fiziskās veselības rādītājiem. Cieša, pozitīva (rs=0,535), statistiski nozīmīga (p<0,01) korelācija tika novērota starp psiholoģiskās labbūtības pašnovērtējuma rādītājiem un dzīves kvalitātes mentālās veselības rādītājiem. Rezultātā tika noskaidrots, ka pētījumā apstirpinājās izvirzītā hipotēze, starp psiholoģiskās labbūtības rādītājiem un dzīves kvalitātes rādītājiem pastāv statistiski nozīmīga saistība. Secinājumi: Starp psiholoģiskās labbūtības rādītājiem un dzīves kvalitātes rādītājiem pastāv statistiski nozīmīga saistība un psiholoģiskās labbūtības rādītāji ciešāk saistās ar dzīves kvalitātes mentālās veselības rādītājiem, nekā ar dzīves kvalitātes fiziskās veselības rādītājiem. Darbs sastāv no 56 lappusēm, 23 tabulām, 1 attēla. Darbā izmantoti 39 literatūras avoti un pievienoti 7 pielikumi.

Master's thesis topic: " Self-assessment of psychological well-being and nursing quality of life". Well-being is defined as a state of being comfortable, healthy and happy, while psychological well-being is a narrower concept that focuses on aspects of an individual's psychological state and personal growth. Quality of life is defined as an individual's perception of their position in life, in the context of the culture and value systems in which they live, and in relation to their goals, expectations, standards and concerns. Aim of the study – to find out the indicators of psychological well-being of general care nurses working in inpatient facilities and their relationship with indicators of quality of life. In the course of the study, the hypothesis was put forward that there is a mutual relationship between indicators of psychological well-being and indicators of quality of life for general care nurses working in inpatient facilities. The survey took place in two hospitals in Latvia, questionnaires were obtained from 248 respondents. The Psychological Well-Being Scale and the standardized SF36v2 Quality of Life Assessment Questionnaire were used to obtain data. The results of the survey show that a statistically significant (p<0,01), positive, weakly/moderately close correlation (rs=0,226) was observed between self-reported indicators of psychological well-being and physical health indicators of quality of life. A close, positive (rs =0,535), statistically significant (p<0,01) correlation was observed between self-reported psychological well-being scores and quality-of-life mental health scores. As a result, it was found that the hypothesis was confirmed in the study, there is a statistically significant relationship between indicators of psychological well-being and indicators of quality of life. Conclusions: There is a statistically significant relationship between indicators of psychological well-being and indicators of quality of life, and indicators of psychological well-being are more closely related to indicators of mental health of quality of life than to indicators of physical health of quality of life. The work consists of 56 pages, 23 tables, 1 image. 39 literature sources are used in the work and 7 appendices are added.