Veselībpratības un motivācijas saistība pacientiem ar kardiovaskulārām saslimšanām un māsu rīcība to veicināšanā

Abstract

Nenoliedzot epidemioloģijas nozīmi infekcijas slimību izpētē, uzmanība pievērsta neinfekcijas slimībām, tostarp kardiovaskulārām saslimšanām (KVS), kas ir liels slogs cilvēkiem un veselības aprūpes sistēmai pasaulē un Latvijā. KVS, kas skar sirds un asinsvadu sistēmu, ir galvenais nāves cēlonis Latvijā, veidojot 57% no visiem saslimšanas gadījumiem. Lai sasniegtu labu veselību un labklājību, nepieciešama augsta veselībpratība, kas mazina hospitalizāciju un ārstēšanās izmaksas. Veselībpratība, kā indivīda spēja piekļūt, saprast, novērtēt un izmantot informāciju par veselību, ir svarīga optimālas veselības sasniegšanā. Māsu rīcībai ir nozīme veselības aprūpes procesa norisē un viņu izglītojošās funkcijas ir būtiskas pacientu veselībpratības veicināšanā. Pētījuma mērķis ir analizēt pacientu ar KVS veselībpratību un motivāciju to pilnveidot, situācijas gadījumam nozīmīgu faktoru kontekstā, papildus noskaidrojot māsu prakses faktorus un motivētu rīcību pacientu veselībpratības veicināšanā. Pētījumā pieliets kvantitatīvs neeksperimentāls, šķērsgriezuma aprakstošs saistību (korelatīvais) pētījuma dizains. Datu ieguvei izmantotas divas anketas, no kurām viena paredzēta pacientiem, otra praktizējošām vispārējās aprūpes māsām. Anketās iekļauts veselībpratības vērtēšanas instruments HLS-EU-Q47 pacientu un Situatīvās motivācijas skala, kā arī autores veidota anketa abām izlasēm. Pētījuma rezultāti uzrāda, ka pacientu veselībpratības indekss ir 28,24 un atzīstams kā problemātisks. Veselībpratība daļēji saistīta ar sociāli demogrāfiskiem faktoriem un citiem situācijas konteksta papildus faktoriem. Izglītības līmenis un finansiālais stāvoklis pozitīvi korelē ar veselībpratību, kamēr vecums, spēja iegādāties zāles, veselības stāvokļa novērtējums, ārsta pakalpojumu izmantošanas biežums, un informācijas iegūšana no dažādiem avotiem negatīvi korelē ar veselībpratību. Pētījumā neiegūst statistiski nozīmīgu saistību starp veselībpratību un diagnozes ilgumu, NMPD izmantošanas un stacionāra apmeklējuma biežumu, kā arī citiem specifiskiem informācijas avotiem un rekomendāciju ievērošanas svarīgumu. Pacientu izlasei pastāv statistiski nozīmīga saistība starp veselībpratību un motivāciju to uzlabot. Savukārt, māsu izglītības līmenis pozitīvi saistīts ar viņu motivāciju izglītot pacientus, kamēr māsu zināšanas par KVS simptomiem un uzskati par savu rīcības nozīmīgumu izglītošanas procesā ar motivāciju izglītot pacientus korelē negatīvi. Nav statistiski nozīmīgas korelācijas starp motivāciju izglītot pacientus un dažādiem sociāli demogrāfiskiem un profesijas ietvarā esošiem faktoriem, kā arī māsu izpratni par veselībpratību un viņu viedokļiem par savu kompetenci izglītošanas praksē. Pētījumā izvirzītās divas hipotēzes, pamatojoties uz analizēto faktoru daudzšķautņainību un statistisko datu apstrādi, apstiprinās daļēji.

Without denying the importance of epidemiology in infectious disease research, attention has been paid to non-communicable diseases, including cardiovascular diseases (CVD), which are a major burden on people and the healthcare system in the world and Latvia. In order to achieve health and well-being requires high health literacy, which reduces hospitalization and treatment costs. Health literacy, how an individual's ability to access, understand, evaluate and use health information, is important in achieving optimal health. Nurses' actions play a role in the health care process and their educational functions are essential in promoting patient health literacy. The aim of the study is to analyse the health and motivation of patients with CVD to improve it, in the context of factors relevant to the situation case, further clarifying the factors of nursing practice and motivated actions in promoting patient health. A quantitative non-experimental, cross-sectional descriptive design of the correlational research design study has been applied to the study. Two questionnaires have been used to obtain data, one for patients and one for general care nurses practising. The questionnaires include a health assessment tool HLS-EU-Q47 patient and situational motivation scale, as well as an author-generated questionnaire for both samples. The results of the study show that the patient health index is 28.24 and should be recognised as problematic. Health literacy is partly related to socio-demographic factors and other additional factors in the context of the situation. Education levels and financial conditions correlate positively with health literacy while age, ability to purchase medication, assessment of health status, frequency of use of physician services, and obtaining information from various sources correlates negatively with health literacy. The study does not reflect a statistically significant relationship between health literacy and duration of diagnosis, frequency of use of EMS and hospital visit, as well as other specific sources of information and importance of adherence to recommendations. A sample of patients has a statistically significant relationship between health literacy and motivation to improve it. In turn, the level of education of nurses is positively related to their motivation to educate patients, while nurses' knowledge of CVD symptoms and beliefs regarding the importance of their actions in the education process with motivation to educate patients correlates negatively. There is no statistically significant correlation between motivation to educate patients and various socio-demographic and occupational factors, as well as nurses' understanding of health literacy and their opinions on their competence in educational practice. The two hypotheses put forward in the study, based on the multifaceted nature of the factors analysed and the processing of statistical data, are partially confirmed.