Māsas darba stress un ar to saistītie labvēlīgie un nelabvēlīgie ieradumi

Abstract

Pēdējos gados, arvien vairāk tiek runāts par stresa negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību. Māsu darbības laukā vairāk pētījumu ir par stresu un izdegšanu. Maz ir pētīts tieši tas, kā tiek pārvarēts stress izmantojot ieradumus un kādas sekas tas atstāj. Ir pierādījumi, ka māsas izjūt stresu darbavietā, un tas ietekmēt viņu veselību, taču lielākā daļa pētījumu ir koncentrējušies uz to, kā stress darbavietā ietekmē miegu un veselību. Retāk ir pētītas veselības veicināšanas darbības, kas samazina stresa ietekmi uz fizisko un garīgo veselību, piemēram, veselīga uztura lietošana un fiziskās aktivitātes. Arvien vairāk tiek sagaidīts, ka māsas ir paraugs veselīgai uzvedībai, jo pastāv saikne starp māsu personīgo veselību un veselīgākas uzvedības aprūpi pacientiem. (Ross, et. al., 2019) Pētījuma mērķis ir noskaidrot stresa ietekmē veicinošos nelabvēlīgos ieradumus māsas profesijā un kādus labvēlīgos ieradumus māsas izmanto, lai samazinātu darba stresu. Iegūtajos rezultātos secināts, ka māsām pastāv saistība starp paaugstinātu darba stresu un nelabvēlīgajiem ieradumiem. Izvirzītā hipotēze apstiprinās. Iegūto datu analīze liecina - jo lielāks darba stress māsai, jo sliktāki ir dzīvesveida uzvedības rādītāji, tai skaita Dzīvesveida profils II ietvertie ieradumi. Par to liecina vidēji ciešs korelācijas koeficients starp abām aptaujas anketām– 0,471**. Kaitīgo ieradumu skaita korelācija ar Paplašināto māsas darba stresa skalu, liecina, jo lielāks darba stress, jo vairāk kaitīgo ieradumu māsai ir - korelācijas koeficients vidēji ciešs – 0,504**. Labvēlīgie ieradumi, kas mazina māsu darba stresu ir, sabalansēts, veselīgs uzturs, ieradumi, kas veicina garīgu izaugsmi un uzlabo starppersonu attiecības. Par to liecina vidēji cieša korelācija starp skalām. Fiziskām aktivitātēm un stresa menedžmentam ir vāja korelācija. Pētījuma veids ir kvantitatīvs, aprakstošs šķērsgriezuma korelācijas pētījums. Pētījumā tiek izmantoti divi instrumenti: 1. Paplašinātā māsu stresa skala (PMSS), Expanden nursing stress scale (ENSS), French, S.E., Lenton, R., Walters, V., Eyles, J., 1995, kas ir adaptēta latviešu valodā, autore Duļkeviča, A., 2019. gadā; 2. Health-promoting lifestyle profile II (LPII), S.N. Walker, K. Sechrist, N. Pender, 1995, kas tiks adoptēta maģistra darba ietvaros. Atslēgas vārdi: māsu darba stress, dzīvesveida un veselības uzvedība, labvēlīgie ieradumi, kaitīgie ieradumi.

In recent years, there has been more and more talk about the negative impact of stress on human health. In the nursing field, more research is on stress and burnout. Little has been studied exactly how stress is overcome through habits and what consequences it has to have. There is evidence that nurses experience workplace stress that can affect their health, but most studies have focused on how workplace stress affects sleep and health. Less commonly, health promotion activities that reduce the impact of stress on physical and mental health, such as eating a healthy diet and physical activity, have been studied. Nurses are increasingly expected to be role models for healthy behaviors because of the link between nurses' personal health and the care of healthier behaviors for patients. (Ross, et. al., 2019) The aim of the study is to find out the adverse habits that contribute to stress in the nursing profession and what beneficial habits nurses use to reduce work stress. The results obtained conclude that there is an association between increased work stress and adverse habits in nurses. The hypothesis put forward will be confirmed. Analysis of the data obtained shows that the greater the work stress for the nurse, the worse the behavioral indicators of the lifestyle, including the habits included in the Lifestyle Profile II. This is evidenced by a moderately close correlation coefficient between the two questionnaires, 0.471**. The correlation of the number of harmful habits with the Extended Scale of Stress of Nursing Work, shows that the greater the work stress, the more harmful habits the nurse has - the correlation coefficient is moderately close - 0.504**. The beneficial habits that relieve the stress of nursing work are, a balanced, healthy diet, habits that promote mental growth and improve interpersonal relationships. This is evidenced by a moderately close correlation between scales. Physical activity and stress management have a weak correlation. The type of study is a quantitative, descriptive cross-sectional correlation study. The study uses two tools: 1. Extended Nursing Stress Scale (PMSS), French, S.E., Lenton, R., Walters, V., Eyles, J., 1995, adapted into Latvian, by Duļkeviča, A., 2019; 2. Health-promoting lifestyle profile II (LPII), S.N. Walker, K. Sechrist, N. Pender, 1995, to be adopted as part of a master's thesis.

Keywords: nursing work stress, lifestyle and health behaviors, favorable habits, bad habits.